Grenlandei kopš 1979.gada Dānijas Karalistes sastāvā ir daļēji autonomas teritorijas statuss, bet, plašākas autonomijas piekritējiem referendumā gūstot uzvaru, vietējā valdība pārņems no Kopenhāgenas savā kompetencē vairākas pagaidām vēl precīzi nenoteiktas politikas jomas.
Grenlandes vietā Kopenhāgenas centrālā valdība uzrauga ārpolitikas, aizsardzības, policijas un tieslietu jomas.
Plašāka autonomija "būs pirmais solis pilnīgas neatkarības virzienā. Tā mums ir ļoti svarīga, bet līdz tai vēl ir ļoti tāls ceļš ejams", sacīja Enoksens.
Grenlandes un Dānijas parlamentu kopīgā komisija jau kopš 2004.gada analizē, kādas politikas jomas nodot vietējās valdības pārziņā. Sagaidāms, ka komisija ar saviem priekšlikumiem nāks klajā pavasarī.
Galvenais klupšanas akmens komisijas darbā ir domstarpības par pagaidām vēl neizpētītajām Grenlandes naftas rezervēm. Atbilstoši pētnieku versijām Arktiskās salas dzīlēs varētu būt plaši naftas krājumi.
Grenlande ir pasaulē lielākā sala, bet 80% tās teritorijas sedz ledus kārta. No salas 57 000 iedzīvotāju 50 000 ir eskimosi. 1985.gadā Grenlande nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Ik gadu Grenlande no Dānijas centrālās valdības saņem 3,2 miljardus kronu (302 miljoni latu) subsīdijās, kas veido lielu šīs Arktiskās teritorijas budžeta daļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
