"Vēlos to formulēt pilnībā citādi. Mēs nerunājam par atvainošanos. Eiropai ir jāsaprot, kas notiek, kas notika un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizdomās par noziegumiem, jo īpaši pret cilvēci, turētie, vai arī tie, kuru aizturēšanai izdots Eiropas aizturēšanas orderis, nevarētu brīvi pārvietoties pa Eiropu," žurnālistiem teica Lietuvas prezidente.
"Un tā laikam nav tikai Austrijas problēma. Iespējams, esam pamanījuši, ka daudzās Eiropas valstīs ir problēma, ka valda tā sauktā nolaidīgā tolerance pret šādiem cilvēkiem. Tādēļ Lietuva meklēs veidus, lai šis gadījums tiek izvērtēts Eiropas līmenī un veiks pasākumus, lai šādi cilvēki nevarētu brīvi pārvietoties," viņa klāstīja.
Lietuvu saniknojusi Austrijas rīcība, kad Golovatovu, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā aizturēja Vīnes lidostā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr jau pēc dažām stundām viņu atbrīvoja un viņš atgriezās Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.