Prezidente kopā ar enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku un sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministres vietnieci Audru Mikalauskaiti apmeklēja Ignalinas AES un vēlreiz uzsvēra, ka spēkstacijas slēgšana bija nenovēršama.
"Pēc spēkstacijas slēgšanas pieprasīšu, lai tiktu izanalizēta visa slēgšanas gaita, un visiem, kuri strādājuši nolaidīgi, novilcinot šo slēgšanas procesu, būs jāuzņemas atbildība," Grībauskaites teikto citē Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "lrt.lt".
Arī Lietuvas Valsts kontrole pirms kāda laika atzina, ka vilcināšanās tiešām pieļauta.
Prezidentei tika izklāstīti plāni par Lietuvas apgādi ar elektroenerģiju nākamajā gadā. Viņa novērtēja tos atzinīgi un uzsvēra, ka ir svarīgi pēc iespējas drīzāk Seimā pieņemt elektroenerģētikas likumu, lai nodrošinātu Lietuvā gludu energoapgādi.
"Lietuva ieies jaunā vēstures posmā - atvadīsies no vecās AES un, es ticu, drīz sāks celt jauno. Gribu skaidri pateikt - Lietuva arī turpmāk paliks atomenerģētikas valsts, tāpēc visu spēkstacijas darbinieku pieredze mums ir ļoti svarīga. 2010.gads simbolizēs reālas enerģētiskās neatkarības sākumu, kad elektroenerģijas cenas diktēs tirgus un katrs Lietuvas cilvēks būs aizsargāts no monopolu patvaļas," viņa norādījusi.
Valsts vadītāja tika iepazīstināta arī ar jaunās Visaginas AES projektu.
Runājot par spēkstacijas reģiona nākotni pēc AES slēgšanas, viņa solīja, ka tai tiks pievērsta īpaša uzmanība. "Pēc Ignalinas AES apturēšanas dzīve ne Visaginas pilsētā, nedz Lietuvā neapstāsies. Kamēr tiks uzcelta jauna atomelektrostacija, valstij jāatrod ne vien alternatīvas atomenerģētikai, bet arī iespējas attīstīt jaunu uzņēmējdarbību skaistākajās Aukštaitijas pašvaldībās - Zarasos, Visaginā un Ignalinā. Reģiona cilvēku dzīve nedrīkst būt atkarīga tikai no viena uzņēmuma," sacījusi prezidente.
Lietuva apturēs Ignalinas AES darbu šā gada pēdējā dienā, kā to paredz vienošanās ar Eiropas Savienību (ES).
Stājoties Eiropas Savienībā, Lietuva apņēmās spēkstacijas otro energobloku slēgt 2009.gada beigās, tomēr daļa politiķu ilgu laiku nesekmīgi centušies panākt no Eiropas Komisijas (EK) atļauju tā darbu pagarināt.
Premjerministrs Andrjus Kubiļus nesen izteicies, ka jaunā kodolspēkstacija Lietuvā varētu sākt darboties ne vēlāk kā 2020.gadā.