Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka - svētdien sāka izšķirošās sarunas par jaunu aizdevuma programmu parādu māktajai valstij. Turpinās arī Grieķijas sarunas ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, informē aģentūra "RIA Novosti".
Grieķijas premjera Lūkas Papadimosa rezidencē Atēnās svētdien pulcējušies koalīcijas partiju līderi, lai apspriestu aizdevēju piedāvātos nosacījumus, informē aģentūra. Tikšanās sākās ar gandrīz trīs stundu aizkavēšanos, jo ieilga premjera sarunas ar SVF un ES pārstāvjiem. Premjers iepazīstina politiķus ar aizdevēju prasībām, kas pēdējās dienās, Grieķijas krīzei aizvien saasinoties, jau sākuši līdzināties ultimātam.
Eiro zonas valstu finanšu ministri piedraudēja Grieķijai ar defoltu un palīdzības pārtraukšanu, ja valsts nepiekritīs stingrām darba tirgus liberalizācijas prasībām. Pēc neoficiālām ziņām, Grieķija savukārt cenšas panākt šo prasību mīkstināšanu, jo uzskata, ka tas nepalīdzēs atjaunot ekonomisko izaugsmi.
Aizdevēji Grieķijai pieprasa strauji samazināt izdevumus, atcelt papildus piemaksas privātajā sektorā un pazemināt minimālo algu. Ja Grieķija šīs prasības neizpildīs, tā var nesaņemt kārtējo 130 miljardus eiro (90 miljardi latu) vērto palīdzības programmu un tai draud defolts.
Vienlaikus ar aizdevēju "trijotni" Atēnās atrodas arī privātie kreditori, kuriem saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta ar Eiropas Savienības starpniecību, jānoraksta ne mazāk kā puse no 200 miljardus eiro (140 miljardi latu) lielās Grieķijas obligāciju paketes. Banku un apdrošināšanas fondu rīcībā ir vairāk nekā 200 miljardi eiro (140 miljardi latu) no kopējā 360 miljardu eiro (250 miljardi latu) lielā Grieķijas parāda. Darījums par parādu norakstīšanu jānoslēdz tuvākajā laikā, lai paspētu to tehniski īstenot līdz 20.martam, kad Grieķijai jāatdod 14,5 miljardi eiro (10 miljardi latu), kuru tai nav.
Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels paziņojis, ka cer vienoties ar privātajiem kreditoriem līdz svētdienas vakaram.
Sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem norit daudz grūtāk, jo tie ir gatavi piešķirt Grieķijai kārtējo palīdzības paketi 130 miljardu eiro (90 miljardi latu) apjomā tikai gadījumā, ja valsts īstenos stingrus taupības pasākumus. Piektdien un sestdien sarunas nonāca strupceļā, jo pret vairākām programmas prasībām iebilda koalīcijas partijas.
Aizdevēju galvenā prasība ir atteikties no 13. un 14.algas privātajā sektorā, līdzīgi kā tas 2010.gadā tika izdarīts valsts sektorā. Tāpat aizdevēji uzskata, ka Grieķijai jāsamazina minimālā alga, kas pašlaik valstī ir 750 eiro (530 lati). Vēl viens no nosacījumiem ir valsts budžeta deficīta samazināšana līdz 2% no IKP, ko daudzi analītiķi uzskata par neizpildāmu mērķi. Iepriekš Grieķija bija apņēmusies samazināt pagājušā gada budžeta deficītu līdz 7,4% no IKP , taču, pēc pašreizējām aplēsēm, reālais pērnā gada valsts budžeta deficīts būs 9,5%.
Sarunas sarežģī arī politiskā situācija Grieķijā, jo partijas baidās pirms aprīlī gaidāmajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām zaudēt politisko kapitālu. Grieķijas sabiedrība kategoriski iebilst pret tālākiem taupības pasākumiem.