"Sarunas starp valdību un "trijnieku"ir veiksmīgi noslēgušās. Ir panākta vienošanās par visiem taupības programmas punktiem," aģentūra "Reuters" citā Grieķijas premjeru Luku Papademu.
Iepriekš Grieķijas valsts televīzija informēja, ka premjers pēc saskaņojis taupības pasākumu paleti arī ar valdošajām partijām. Televīzija vēstīja, ka panāktais kompromiss ļaus saglabāt 300 miljonus eiro (210 miljoni latu), ko iepriekš bija plānots ietaupīt, samazinot pensiju uzkrājumu daļu. Pret šo pasākumu iebilda Grieķijas labēji centriskā opozīcija, tāpēc sarunas par taupības programmu ievilkās.
Iebilstot pret plānotajiem budžeta "griezieniem", no amata ceturtdien atkāpies Grieķijas darba ministrs Janis Kutsuks. Sociālistiskās partijas "Pasok" biedrs demisijas rakstā premjeram norāda, ka atkāpjas no amata, jo plānotie pasākumi būs ne tikai "stingri", bet arī "sāpīgi strādājošajiem".
Ceturtdien vēl notiks Eirogrupas sanāksme, kurā eiro zonas valstu finanšu ministri apspriedīs Grieķijas parādu jautājumu un lems par kārtējā aizdevuma piešķiršanu. Pēc tam par plānu vēl jābalso Grieķijas parlamentā. Iepriekšējos balsojumus par taupības pasākumiem pavadīja plaši protesti.
Tomēr vairāku valstu augstas amatpersonas jau ir paziņojušas, ka Eirogrupa ceturtdien vēl nepieņems lēmumu Grieķijas jautājumā. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible ceturtdien Briselē paziņoja, ka "mēs vēl neesam panākuši vienošanos". "Konkrēta rezultāta nebūs," sacīja ministrs.
Iepriekš līdzīgu viedokli pauda Eirogrupas vadītājs, Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers. "Daudziem jautājumiem vēl nepieciešams skaidrojums," sacīja viņš, pieļaujot, ka "galīgais lēmums varētu tikt pieņemts nākamajā nedēļā".
Arī šoreiz Grieķijas arodbiedrības, protestējot pret panākto vienošanos, piektdien un sestdien plāno vērienīgus streikus.
Jau ziņots, ka starptautiskie aizdevēji pieprasījuši Grieķijai samazināt šā gada valsts budžeta izdevumus vēl par 1,3 miljardiem eiro (0,9 miljardi latu), "apcērpot" izdevumus veselības aprūpei, aizsardzībai un vietējām pašvaldībām.
Lai izvairītos no defolta jeb maksātnespējas, Grieķijai nepieciešams saņemt Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas atbalstu līdz marta vidum, jo tad Atēnām jāsamaksā kārtējais parāds kreditoriem 14,4 miljardu eiro (aptuveni 10,08 miljardu latu) apmērā.Līdz ar reformām, ko starptautiskie aizdevēji sagaida no Grieķijas, vēl tiek prasīts samazināt minimālo darba algu, atcelt gada bonusus - 13.un 14.algu izmaksu, un liberalizēt darba tirgus nosacījumus.
Patlaban Grieķija ir sagatavojusi plānu, saskaņā ar kuru valsts parāds privātajiem kreditoriem tiek samazināts divreiz un Grieķija saņem jaunu aizdevuma daļu uz 30 gadiem ar vidējo procentu likmi 4% gadā.
Kopumā restrukturizācijas mērķis ir Grieķijas parādu samazināt no pašreizējiem 160% no IKP līdz 120% no IKP 2020.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
