Grieķija varētu iznomāt 40 neapdzīvotas salas
Foto: AFP/Scanpix

Grieķijas privatizācijas aģentūra HRADF ir noteikusi 40 neapdzīvotas salas, kuras varētu būt noderīgas tūrismam un iznomājamas uz 30 – 50 gadu ilgu laika posmu, aģentūras direktors atklājis aģentūrai "Bloomberg".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

HRADF darbinieki ir apsekojuši 562 no sešiem tūkstošiem Grieķijas salu, nosakot, kuras no tām "atrodas tuvu cietzemei, uz kurām ir laba infrastruktūra un kuras nerada draudus nacionālajai drošībai", vēsta "Bloomberg". Amatpersonas gan nav paskaidrojušas, kāda infrastruktūra var būt uz neapdzīvotas salas.

Sarakstā iekļautas salas ar platību no 500 kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātkilometriem. Lai salas varētu izīrēt, ir jāpieņem speciāls likums, norāda amatpersonas.

Virkne vietējo mediju ziņo, ka interesi par Grieķijas salu iegādi izrāda Izraēla, jo uz tām varētu izveidot jūras spēku bāzi stratēģiski nozīmīgajā Vidusjūras reģionā.

Kopš 2010. gada, kad Grieķija pirmo reizi vērsās pie starptautiskās sabiedrības pēc finansiāla atbalsta, nespējot tikt galā ar savām finansiālajām grūtībām, pasaules presē jau vairākas reizes izskanējušas ziņas par to, ka Grieķija varētu pārdot savas salas. Šo informāciju vienmēr noliedza Grieķijas varas iestādes.

Pārdot salas pirms pāris gadiem rosināja arī Vācijas amatpersonas, norādot, ka tas palīdzētu parādos grimstošajai valstij samaksāt savus parādus.

Augustā intervijai laikrakstam "Le Monde" Grieķijas premjerministrs Antonis Samars paziņojis, ka privatizācijas programmas īstenošanas laikā varētu pārdot vai iznomāt neapdzīvotās salas, un tādējādi valdība varētu iegūt līdzekļus cīņai ar krīzi.

Oficiālais valdības pārstāvis Simoss Kedikoglu gan pēc tam paziņoja, ka laikraksts nepareizi interpretējis premjera teikto, kurš esot runājis par salu izmantošanu, nevis pārdošanu, norāda aģentūra "RIA Novosti".

Jau vēstīts, ka 2010.gadā Atēnas saņēma aizdevumu no SVF un ES 109 miljardu eiro (aptuveni 77 miljardu latu) apmērā. Šogad nolemts, ka pirmo palīdzības "paketi" nomainīs nākamā - 130 miljardu eiro apmērā. Tāpat nolemts norakstīt 100 miljardus eiro (70 miljardus latu) no Grieķijas parādiem privātajiem investoriem.

Grieķija nesen sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem centās panākt kredīta nosacījumu atvieglošanu.  Valsts premjers Samars izteicās, ka grieķi nevēlas papildu naudu, bet vairāk laika taupības pasākumu īstenošanai.

Grieķijas uzdevums ir samazināt valsts parādu no pašreizējiem 160% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 120% 2020.gadā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Grieķija Izraēla
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form