Grieķijas parlaments otrdien īpašā sēdē, kuru apmeklēja Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass, pieņēma rezolūciju, kurā aicināja valdību atzīt Palestīnas valsti.
Par rezolūciju balsoja visas Grieķijas parlamentā pārstāvētās partijas, paziņoja parlamenta priekšsēdētājs Niks Vucis.
Rezolūcijā Grieķijas valdība mudināta "veicināt atbilstošās procedūras Palestīnas valsts atzīšanai un pielikt visus diplomātiskos centienus, lai atsāktos sarunas par mieru" reģionā, piebilda Grieķijas parlamenta priekšsēdētājs.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pirmdien pēc tikšanās ar Abasu paziņoja, ka Grieķija turpmāk oficiālos dokumentos neizmantos nosaukumu "Palestīnas pašpārvalde", bet gan "Palestīna".
Abasa vizīte Grieķijā ir signāls tam, ka nostiprinās tradicionāli vēsturiskās attiecības starp abām valstīm, Ciprs sacīja.
Grieķija pēdējo gadu laikā ir veidojusi ciešākas attiecības ar Izraēlu, jo īpaši enerģijas sektorā, vienlaikus saglabājot tradicionāli labas attiecības ar Palestīnu. Ciprs pagājušajā mēnesī devās uz Izraēlu un tikās gan ar Abasu, gan Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu.
Grieķija "nospriedīs par pareizo laiku", kad atzīt Palestīnas valsti, ņemot vērā "brālīgās attiecības ar arābu cilvēkiem un sadarbības saites ar Izraēlu", piebilda Grieķijas premjerministrs.
30.septembrī pie Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galvenās mītnes Ņujorkā pirmo reiz kā simbolisks žesti tika pacelts Palestīnas karogs. Abass tad teica uzrunu, kurā aicināja visu pasauli atzīt Palestīnu.
Palestīnas pašpārvalde vēstī, ka to kā valsti atzinušas ir 136 pasaules valstis. Šis skaits gan tiek apstrīdēts, jo Palestīna to atzinušo valstu vidū ieskaita arī vairākas bijušās padomju bloka valstis, kas tagad jau ir Eiropas Savienības sastāvā, bet Palestīnas atzīšana ir datējama ar padomju laikiem.
Pērn decembra vidū Eiropas Parlaments (EP) ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Palestīnas valsts atzīšanu principā pēc tam, kad balsojumi vairākās bloka zemēs par šo jautājumu ir saniknojuši Izraēlu. Vairāku Eiropas valstu parlamenti ir pauduši aicinājumu valdībām atzīt Palestīnu.
Zviedrija ir pirmā ES dalībvalsts Rietumeiropā, kas atzinusi Palestīnas valsti. To atzinušas arī septiņas ES dalībvalstis Austrumeiropā un Vidusjūras reģionā - Bulgārija, Čehija, Kipra, Malta, Polija, Rumānija un Ungārija. Vienīgā Rietumeiropas valsts ārpus ES, kas pieņēmusi tādu lēmumu, ir Islande.
Jau vēstīts, ka 2012.gada 29.novembrī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika atbalstīta Palestīnas statusa paaugstināšana šajā organizācijā līdz ANO novērotājvalsts statusam. Pirms šī balsojuma Palestīna ANO nebija atzīta valsts, bet tās tautu pārstāvošajai Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai bija piešķirts novērotāja statuss. Zviedrija šajā balsojumā atbalstīja statusa maiņu Palestīnai, lai gan pret to iebilda ASV un vairākas citas valstis. Lielbritānija 2012.gada balsojumā atturējās.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un vēlāk to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi, kuru palestīnieši iecerējuši par savas jaunveidojamās valsts galvaspilsētu. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
