Jaunā koncepcija nomainīs iepriekšējo, 2005.gadā pieņemto dokumentu, un galvenās izmaiņas saistītas ar Krieviju, ziņo "Interfax".
Nacionālās drošības padomes sekretāra vietnieks Batu Kutelija parlamenta deputātiem skaidrojis, ka koncepcijā ir atspoguļotas "reālitātes izmaiņas", kas notikušas par Augusta kara 2008.gadā, kad starp Krieviju un Gruziju izcēlies bruņots konflikts un Krievija ieveda karaspēku Gruzijas separātiskajā republikā Dienvidosetijā, aizbildinoties ar tur dzīvojošo Krievijas pilsoņu interešu aizstāvību.
Jaunajā koncepcijā par galvenajiem draudiem Gruzijai nosaukti iespējami Krievijas mēģinājumi okupēt Gruzijas teritoriju, "Krievijas jaunas militāras agresijas risks", un Krievijas mēģinājumi organizēt "terora aktus no okupētajām teritorijām".
Iepriekšējā koncepcijā atklātas militāras agresijas iespēja bija novērtēta kā maza, taču atzīti iespējamo robežpārkāpumu un ielaušanas draudi Gruzijas teritorijā.
Jaunajā koncepcija tiek norādīts, ka Krievijas "galvenais mērķis" ir "pārvērst Gruziju par neizdevušos valsti", šķēršļu likšanā Gruzijas sadarbībai ar ES un NATO un Gruzijas atgriešanās "Krievijas orbītā vardarbīgā ceļā".
Atsevišķā nodaļā atspoguļotas Krievijas un Gruzijas attiecības, paužot, ka Gruzija vēlas ar Krieviju labas kaimiņattiecības, kas balstītos uz līdztiesības principiem, taču to nevar panākt, ja Krievija nerespektēs Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti un neuzsāks deokupācijas procesu, izvedot savus spēkus no separātiskās Dienvidosetijas.
Pēc 2008.gada Augusta kara Krievija atzina Gruzijas republiku - Abhāzijas un Dienvidosetijas – neatkarību. Gruzija arī vērsās pret Krieviju Eiropas cilvēktiesību tiesā, kas decembrī atzina, ka prasību var pieņemt izskatīšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
