Krievijas Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs (attēlā) otrdienas pēcpusdienā paziņojis, ka reģiona teritorijā naidīgu militārpersonu vairs nav, savukārt "Krievu brīvprātīgā korpusa" karotāji norāda, ka krievu varasiestādes pierobežas iedzīvotājus pametušas likteņa varā.
Svētdien, 4. jūnijā, kārtējo reidu Krievijas Belgorodas apgabalā sāka Ukrainas pusē karojošās Krievijas pilsoņu vienības leģions "Krievijas brīvība" (LSR) un "Krievu brīvprātīgais korpuss" (RDK). Pirms tam šīs vienības operācijas Krievijas teritorijā aizvadīja jau 22. maijā un 1. jūnijā.
Pēc svētdienas reida RDK vēl pirmdienas vakarā publicēja video, kurā apgalvoja, ka pilnībā kontrolē Krievijas pierobežas ciemu Novaja Tavolžanka. Savukārt gubernators Gladkova atzina, ka varas pārstāvjiem nav piekļuves ciemam apšaužu dēļ.
Savukārt otrdien pēcpusdienā Gladkovs informē, ka pretinieku Belgorodas apgabalā vairs neesot.
"Daudz jautā par Novoju Tavolžanku. Novaja Tavolžankas teritorijā pretinieka nav," savā "Telegram" kanālā publicētā video stāsta gubernators.
Tikmēr RDK otrdien publicējis video, kurā divi vīri militārā apģērbā ar RDK karogu rokās stāv uz lauku ielas. Video filmēšanas vieta un laiks uzreiz nav nosakāms.
Karotāji skaidro, ka Maskavu provinces liktenis neinteresē, bet vietējās varasiestādes situāciju kontrolēt nespēj. Šebekinā uzdarbojoties marodieri, bet Novaju Tavolžanku varasiestādes vienkārši esot pametušas.
"RDK kaujiniekiem nav ar ko runāt, tāpēc mēs ņemam varu savās rokās," teikts video.
Svētdien RDK un LSR aicināja Gladkovu personīgi nākt uz tikšanos Novaja Tavolžankā un saņemt sagūstītus Krievijas karavīrus, tomēr gubernators uz tikšanos nav ieradies, tāpēc gūstekņi nodoti Ukrainai.
Iepriekš analītiķi skaidroja, ka LSR un RDK operācijas Krievijā ir reidi bez mērķa nodrošināt ilglaicīgu kontroli pār teritoriju.
ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW) iepriekš lēsa, ka Krievijas varasiestāžu nesaskaņotā reakcija uz notikumiem Belgorodā liek domāt, ka Kremlim nav skaidrs, kā reaģēt uz šo situāciju. Tāpat nebija novērotas nekādas liecības, ka Krievija jau būtu piesaistījusi ievērojamus spēkus robežu aizsardzībai.
Krievijas sociologs un žurnālists Igors Jakovenko intervijā "Currenttime" TV skaidro, ka, viņaprāt, Krievijas diktators Vladimirs Putins vairs nekontrolē situāciju ne tikai Belgorodas apgabalā, bet visā Krievijā, savukārt Belgorodas vadība ir pamesta tikt galā pati, nesaņemot no augšas ne rīkojumus, ne palīdzību.
Militārais eksperts Dāvids Gendelmans norāda, ka nav zināms, vai Krievijas armijai šobrīd vispār ir pieejamas pietiekamas operatīvās rezerves, lai spētu ātri novērst apdraudējumu pierobežas reģionos.
Notikumi Belgorodas apgabalā risinās laikā, kad spriedzi un intrigu rada Ukrainas pretuzbrukuma gaidīšana savu teritoriju atbrīvošanai.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
