Foto: Reuters/Scanpix
Bijušo Gvatemalas militāro līderi Riosu Montu tiesās par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, vēsta raidsabiedrība BBC.

Ģenerāļa Riosa Monta valdīšanas laikā 1982. – 1983. gadā notika lielākās Gvatemalas pilsoņu kara zvērības. Valdības centienos sakaut kreisā spārna dumpiniekus tika iznīcināti veseli iedzimto maiju ciemi.

Monts noliedz, ka būtu pasūtījis slepkavības.

Savukārt izmeklētāji uzskata, ka tā laika galvenais militārais komandieris Monts ir atbildīgs par slepkavībām, pat ja nav tajās tieši piedalījies.

Pēdējos 12 gadus Monts baudīja kongresmeņa tiesisko imunitāti, taču 2012. gada janvārī tās termiņš beidzas.

Ģenerālis Monts ir apsūdzēts par 100 slaktiņiem, kuros nogalināti 1771 cilvēks un 29 tūkstoši padzīti no savām mājām.

BBC atgādina, ka Gvatemalas pašreizējais prezidents Oto Peress – Molina astoņdesmitajos gados dienēja Monta pakļautībā.

Četri bijušie karavīri jau augustā ir notiesāti par 1982. gada slaktiņu Doserres ciemā, saņemot 30 gadu cietumsodu par katru no 201 nogalinātā.

Gvatemalas pilsoņu karā, kas beidzās 1996. gadā, aptuveni 200 tūkstoši cilvēku tika nogalināti vai ir pazuduši. Ģenerāļa Monta 17 valdīšanas mēneši tiek uzskatīti par varmācīgāko pilsoņa kara periodu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!