Helsinku akts bija gana labs Brežņevam, Gorbačovam un Jeļcinam, bet ne Putinam, secina ASV amatpersona
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievija pret saviem kaimiņiem pielieto pieeju, kas ne vienmēr ir balstīta starptautiskajos likumos un kārtībā. Tā iekļauj dezinformāciju un metodes, ko dēvē par hibrīdkaru, kā arī citus aktīvus mērus. Ar to visu Maskava cenšas radīt nestabilitāti un attiecīgo valstu nespēju izvēlēties savu nākotni, uzskata ASV Valsts sekretāra vietnieks Džordžs Kents.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kents, kurš Valsts departamentā strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar Moldovu, Ukrainu, Baltkrieviju, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, 7. novembrī piedalījās tiešsaistes preses konferencē ar starptautisku žurnālistu grupu Kijevā, atbildot uz jautājumiem.

Katra no šīm valstīm tādā vai citādā veidā ir saskārusies ar Krievijas darbībām, norāda Kents. Pašlaik to īpaši izjūt Ukraina, pret kuru ir vērts viss plašais Krievijas rīku un agresijas formu klāsts, no karadarbības, speciālām operācijām, bumbu sprādzieniem un atentātiem visā Ukrainā, līdz kiberkaram.

Šīs darbības ir vērstas uz to, lai saglabātu nestabilitāti un radītu noteiktu valstu nespēju izvēlēties savu nākotni, norāda Kents. ASV politika attiecībā pret šīm valstīm ir atbalstīt to tiesības izvēlēties savu ceļu, aizsargāt teritoriālo integritāti un suverenitāti, uzsver Kents.

"Mēs vēlamies redzēt šīs valstis plaukstošas, drošas attiecībās ar saviem kaimiņiem un spējīgas izvēlēties savu ceļu, kas iekļauj attiecības ar Krieviju, ekonomiskās vienošanās ar ES un partnerību ar ASV," viņš skaidro.

Mērķis ir, lai šo valstu pilsoņi spētu dzīvot cienīgu dzīvi. Reģionā ir lieli izaicinājumi uzbūvēt ekonomiku, kas rada darbavietas, lai cilvēkiem nav jābrauc darba meklējumos uz Krieviju un Eiropas valstīm, skaidro amatpersona. "Tā ir visaptverošā pieeja, ko mēs piekopjam reģionā," norāda Kents.

Meklējot ietekmēšanas iespējas reģiona valstīs, Krievija izvēlas daudz agresīvāku pieeju kopš Kremļa saimnieka Vladimira Putina atgriešanās prezidenta krēslā 2012. gadā, pasvītro Kents.

Jāpatur prātā, ka bez Krievijas agresijas Ukrainā ir atklāts arī Maskavas finansēts apvērsuma plāns Melnkalnē, lai novēstu tās pievienošanos NATO, atgādina Kents.

Atbildot uz jautājumu par sankcijām pret Krieviju, Kents skaidro, ka tās ir viens no ASV politikas rīkiem, lai mainītu Krievijas uzvedību un atgrieztu to pie starptautiskās kārtības ievērošanas.

Kents atzīmē, ka Putins neievēro starptautisko attiecību principus, ko pirms tam akceptējuši pat PSRS līderi Leonīds Brežņevs un Mihails Gorbačovs, kā arī pirmais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins.

Runa ir par 1975. gada Helsinku konferences Nobeiguma aktu, ko parakstīja arī PSRS līderis Leonīds Brežņevs. Tā 10 pamatprincipi, kurus, izveidojot Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), apņēmās ievērot 35 dalībvalstis, ietver robežu neaizskaramību, valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes neaizskaramību, neiejaukšanos kaimiņu iekšējās lietās un miermīlīgu strīdu atrisināšanu.

"1975. gadā Brežņevs parakstīja Helsinku aktu. Tas bija gana labs prezidentam Gorbačovam, kad viņš no jauna apstiprināja Helsinku akta principus, parakstot Parīzes hartu 1990. gadā. Tie bija gana labi Jeļcinam, kad viņš 1994. gadā parakstīja Budapeštas memorandu, piedāvājot garantijas Ukrainas teritoriālajai integritātei. Bet tie nebija gana labi prezidentam Putinam, kad viņš iebruka un okupēja Krimu, un turpina karu Ukrainas daļā, kas pazīstama kā Donbass," ieskicē Kents.

Sankciju mērķis ir atjaunot respektu pret starptautiskajiem likumiem un valsts teritoriālo integritāti, ko ģenerālsekretārs Brežņevs, prezidents Gorbačovs un Jeļcins apstiprināja un nepārkāpa, skaidro Kents.

"Mēs ceram, ka tas novedīs pie Krievijas atgriešanās pie noteikumu ievērošanas, respektējot savas starptautiskās apņemšanās, tostarp Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes cienīšanu. Un tas ietver to, ka Krima un Donbass ir Ukraina," nobeidz Kents.

Krievija 2014. gada pavasarī okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka atbalstīt bruņotus separātistus Ukrainas austrumos. Ukrainas spēku karā par teritoriju atbrīvošanu no prokremliskajiem kaujiniekiem ir gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Konflikts Ukrainā Krievija Lasāmgabali Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form