Prasītāji vēlas panākt, lai ASV atskaitītos par ebrejiem piederošajām vērtslietām, atdotu tās, vai arī izmaksātu naudas kompensāciju. Pēc advokāta Sema Dabina teiktā, šo mantu kopējā vērtība konfiscēšanas brīdī bija kopumā 200 miljoni ASV dolāru (120 miljoni latu), bet tagad tā varētu būt divkārt lielāka.
Prasītāji atsaukušies uz sen aizmirstiem ASV valdības dokumentiem un nesenajiem Prezidenta padomnieku komisijas holokausta aktīvu jautājumā ziņojumiem, kas liecina, ka 1945.gada maijā ASV armija Austrijā nacistiem konfiscēja 24 preču vagonus ar zeltu, juvelierizstrādājumiem, apģērbu, austrumos izgatavotiem paklājiem, mājsaimniecības precēm un pat tādiem reliģijas atribūtiem kā Sabata svecēm. Šīs mantas nacisti bija nolaupījuši Ungārijas ebrejiem.
ASV armija kļūdaini identificēja tā dēvētā "Zelta vilciena" kravu kā ienaidnieka mantu, kas tai ļāva pārkāpt likumus saskaņā ar kuriem manta jāatdod tās likumīgajiem īpašniekiem, teikts prasībā.
Dokumenti liecina, ka daudzas ebrejiem nolaupītās mantas vēlāk nonākušas ASV virsnieku birojos un mājās.