Šāds lēmums pieņemts "dažu tās locekļu naidīgas attieksmes dēļ pret šo Centrālās Amerikas valsti", paziņoja valdības oficiālais pārstāvis Rafaels Pineda.
"Mūsu lēmumu noteica tas, ka dažas šīs organizācijas valstis attiecībās ar Hondurasu ieņēmušas necienīgu, bet dažreiz pat naidīgu pozīciju," viņš piebilda.
Pineda tomēr norādīja, ka Hondurasas izstāšanās no alianses nenozīmējot tirdzniecības sakaru pārtraukšanu ar valstīm, kas ietilpst šajā organizācijā.
"Mūsu Amerikas tautu bolivārisma alianse" tika izveidota 2004. gadā pēc Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa un toreizējā Kubas līdera Fidela Kastro iniciatīvas, lai veicinātu sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā Latīņamerikā un pretotos ASV ekonomikas ietekmei.
Blokā ietilpst abas šīs valstis, Bolīvija, Nikaragva, Dominika, Ekvadora, Sentvisenta un Grenadīnas, Antigva un Barbuda.
Kā ziņots, Hondurasas armija ar tiesu, Kongresa un biznesa līderu atbalstu apvērsumā jūnijā gāza kreisi orientēto prezidentu Manuelu Selaju, saistībā ar viņa plāniem mainīt konstitūciju, lai palielinātu viņa pilnvaru termiņu.
Šādu rīcību asi nosodīja starptautiskā sabiedrība, tostarp arī Brazīlija, Argentīna un Venecuēla.
