Kabinets, izvērtējot konfliktējošo lojalitāti Eiropai un Vašingtonai un spēcīgo pretkara noskaņojumu valstī, bija atlicis šī lēmuma pieņemšanu par vairāk nekā nedēļu, atpaliekot no lielākās daļas savu reģiona kaimiņvalstu. Valdība nodos šo lietu parlamentam, ja tiks izteiktas jaunas prasības, piemēram, par ārvalstu karaspēka izvietošanu.
Premjerministrs Ivica Račans pagājušo piektdien apstiprināja, ka Vašingtona ir interesējusies par iespējamo atbalstu tās akcijām Irākā, taču norādīja, ka Zagreba, kas tajā pašā dienā iesniedza pieteikumu par pievienošanos ES, vispirms konsultēsies ar "Eiropas partneriem".
Militārais analītiķis Zorans Kusovačs uzskata, ka Horvātijai nav lielas stratēģiskās lomas ASV plānos. "Amerika vienkārši vēlas, lai tai būtu vairākas alternatīvas (..) Viņiem arī vajadzīgi skaitļi, lai parādītu, cik valstis tām ir apliecinājušas atbalstu," viņš piebilda.
Turpmākās prasības varētu būt saistītas ar Adrijas jūras ostas Rijekas izmantošanu aprīkojuma transportēšanai, ja amerikāņiem rastos problēmas ar citiem maršrutiem, viņš teica.
Nesen veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 72% horvātu ir pret karu Irākā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
