Horvātijā notiek neparedzamākās parlamenta vēlēšanas kopš neatkarības
Foto: AP/Scanpix

Horvātijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums ir neparedzamākais, kopš valsts pirms ceturtdaļgadsimta ieguva neatkarību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šajās vēlēšanās uz atkārtotu pilnvaru termiņu pretendē pašreizējais premjerministrs Zorans Milanovičs, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), kuri kopš Horvātijas atdalīšanās no toreizējās Dienvidslāvijas pie varas atradušies divus leģislatūras periodus.

Tajā pašā laikā pēc četrus gadus ilgušā pārtraukuma sava jaunā līdera Tomislava Karamarko vadībā pie varas cer atgriezties konservatīvā Horvātijas Demokrātiskā savienība (HDZ), kas valdības veidojusi visu pārējo neatkarības laiku.

Visa gada garumā HDZ aptaujās atradās pārliecinošās līderpozīcijās, taču pēdējo nedēļu laikā tās pārsvars pār SPD dramatiski sarucis.

Gan Milanovičs, gan Karamarko sola reformas, korupcijas apkarošanu un nacionālās pašapziņas atjaunošanu, taču abas partijas vairāk nodarbojas ar savu sāncenšu kritizēšanu, nevis izklāsta savas programmas solītā īstenošanai.

Tāpēc horvātu laikrakstu komentētāji abus lielāko partiju līderus sauc par populistiem.

Karamarko un HDZ apsūdz Milanoviča valdību visaptverošā korupcijā, nepotismā un sliktā pārvaldībā, kuras rezultātā valsts parāds sasniedzis 87% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet bezdarbs - 17% līmeni.

Tikmēr pašreizējais premjers izmanto tos pašus skaitļus, lai pierādītu, ka viņa valdība spējusi panāk Horvātijas ekonomikas atgriešanos pie izaugsmes pēc septiņus gadus ilgušās lejupslīdes. Milanovičs arī norāda, ka bezdarbs, kas bija sasniedzis 20%, faktiski ir krities.

Vienlaikus premjers cenšas uzrunāt konservatīvi noskaņotos vēlētājus, iesaistoties disputos ar kaimiņos esošo Serbiju, Ungāriju un Slovēniju par nekontrolēto nelegālo imigrantu plūsmu, kas gāžas pāri Balkānu valstīm.

Tādējādi Milanovičs cenšas horvātus pārliecināt, ka viņš ir vēl patriotiskāks nekā Karamarko.

HDZ līderis savukārt norāda, ka patriotisms konservatīvajiem esot "dabīgs", kamēr Milanovičs un viņa vadītā SPD "sāka vēcināt karogus tikai pēc tā amerikāņa padoma", ar to domājot premjera ārlietu padomnieku Aleksu Braunu.

Pateicoties sarežģītajai Horvātijas vēlēšanu sistēmai, kurā balsošana notiek 12 vēlēšanu apgabalos, no kuriem viens ir atvēlēts ārvalstīs dzīvojošajiem horvātiem, bet otrs - minoritātēm, jau tā tradicionāli neuzticamo aptauju sniegtā aina ir ļoti neskaidra.

Arī jaunizveidotās sīkpartijas kļuvušas par vēl vienu faktoru, kas vairo neskaidrību. No vienas puses, katra no tām var nepārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru, bet, no otras, var iegūt tā dēvēto "zelta akciju", kas ļaus izšķirt, kurš no smagsvariem tiks pie jaunās valdības veidošanas.

Gadījumā, ja kāda partija parlamentā neiekļūst, tās iegūtās balsis tiek proporcionāli sadalītas pārējo starpā. Tāpēc gan SPD, gan HDZ aktīvāk vērsušās pret sīkpartijām savā politiskā spektra flangā nekā pret saviem ideoloģiskajiem pretiniekiem.

Aptauju veicēji lēš, ka katra no abām lielākajām partijām tieši iegūs 30 līdz 31% balsu.

Tādā gadījumā tām nāksies pielabināties daudzajām sīkpartijām, kuru skaits parlamentā šoreiz varētu būt lielāks nekā jebkad iepriekš.

Starp jaunajām sīkpartijām ir arī galēji labējie, kas atšķēlušies no HDZ un kurus vada Branimars Glavass, kā arī SPD renegāti ilggadējā Zagrebas mēra Milana Bandiča vadībā.

Glavass ticis notiesāts par kara noziegumiem, kamēr Bandičs šobrīd tiek tiesāts kādā korupcijas lietā. Tāpēc viņu kritiķi apgalvo, ka iekļūšana parlamentā abiem kalpos kā indulgence, kas atbrīvos no cietuma.

Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2011.gadā, tā dēvētās protesta partijas cenšas uzrunāt tos vēlētājus, kas vīlušies abās lielākajās partijās.

Šogad šajā nišā galvenie spēlētāji ir "Horvātijas Ilgtspējīga attīstība" (ORaH), vēl viens sociāldemokrātu renegātu veidojums, "Živi Zid" ("Dzīvā siena"), kas sevi pozicionē kā anarhistus, kas cīnās pret banku sistēmu, un pavisam nesen izveidotā politikā vēl nebijušo jauniešu apvienība "Neatkarīgo sarakstu tilts" (MOST).

Lai gan MOST faktiski ir dažādu reģionālu veidojumu alianse, ko nepavieno nekādi kaut cik apjaušami ideoloģiski principi, nesenās aptaujas liecina, ka apvienība izvirzījusies vadībā starp citām sīkpartijām.

Jebkurā gadījumā ir mazticams, ka "trešās izvēles" partijām izdosies atņemt kādu vērā ņemamu elektorāta daļu lielajām partijām, tāpēc tām nāksies sīvi cīnīties savā starpā par vienu un to pašu vilšanās mākto vēlētāju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Horvātija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form