Horvātijas politiskie līderi ANO Hāgas tribunāla ceturtdien pieņemto spriedumu 1991.gada Vukovaras slaktiņa lietā nodēvēja par par apkaunojošu un solīja iesniegt protestu ANO Drošības padomē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Horvātijas prezidents Stipe Mesičs spriedumu nodēvēja par pilnīgi nepieņemamu, bet premjerministrs Ivo Sanaders to nosauca par apkaunojošu un par pašas Hāgas tribunāla idejas sagrāvi.

"Mēs iesniegsim stingru protestu ANO Drošības padomei," sacīja Sanders. Turklāt premjers jau devis rīkojumu par protesta nosūtīšanu Hāgas tribunāla priekšsēdētājam.

Šis spriedums Vukovaras slaktiņa upurus nogalina vēlreiz, uzskata parlamenta spīkers Vladimirs Šekss.

Hāgas tiesas spriedums Vukovaras slaktiņa lietā šokējis Horvātijas sabiedrību, kas slaktiņu uzskata par valsts ciešanu un neatkarības cīņu simbolu.

Horvātu laikraksts "Jutarnji List " redakcijas komentāru par Hāgas tribunāla spriedumu publicē ar virsrakstu - "22 000 devušies bēgļu gaitās, 3000 - nogalināti [kaujās], 260 pacienti - noslepkavoti. Noziedznieki - brīvībā". Laikraksts spriedumu dēvē par apkaunojošāko notikumu mūsdienu vēsturē.

Savukārt laikraksts "Večernji List" pirmajā lappusē publicējis visu slaktiņā noslepkavoto vārdus un norāda, ka Hāgas spriedums ir ņirgāšanās par upuriem.

ANO kara noziegumu tribunāls ceturtdien par slaktiņu Horvātijas pilsētā Vukovarā, kas 1991.gadā prasīja simtiem cilvēku dzīvību, bijušajam Dienvidslāvijas armijas virsniekam Milem Mrkšičam piesprieda 20 gadu ilgu cietumsodu.

Otram bijušajam virsniekam - Veselinam Sļivancaninam tiesa piesprieda piecu gadu ilgu ieslodzījumu apsūdzībās par spīdzināšanu, taču smagākajās apsūdzībās viņš tika attaisnots.

Trešais apsūdzētais - Miroslavs Radičs - tika pilnībā attaisnots.

Prokurori centās pierādīt, ka trijotne atbildīga vismaz par 264 cilvēku noslepkavošanu.

Pēc tam, kad horvātu spēku aizstāvētā Vukovara krita Dienvidslāvijas armijas rokās, daudzi cilvēki meklēja patvērumu slimnīcā, cerot, ka viņus evakuēs starptautiskie novērotāji.

Taču serbu kontrolētās Dienvidslāvijas armijas vienības un serbu paramilitārie kaujinieki simtiem cilvēku no slimnīcas aizveda uz kādu fermu, kur viņi tika sisti līdz nāvei vai nošauti.

Prokurori mēģināja pierādīt, ka upuri galvenokārt bija civilpersonas, taču tiesa atzina, ka atlasītas pamatā tika personas, kuras tika uzskatītas par horvātu karavīriem. Tāpēc tika noraidītas visas apsūdzības noziegumos pret cilvēci un genocīdā.

Tomēr Mrkšičs tika atzīts par vainīgu līdzdalībā 194 slepkavībās un kūdīšanu uz slepkavībām, jo viņš gūstekņus bija nodevis serbu paramilitārai grupai, kas bija pazīstama ar savu naidu pret horvātiem un nežēlību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form