"[Publiski] drīkst izmantot tikai Republikas ģerboni un, iespējams, karogu, bet neko citu, jo mēs esam sekulāra valsts. Manuprāt, mums tas jānosaka ar likumu," intervijā nacionālajam radio sacīja Mesičs.
Lai gan saskaņā ar konstitūciju Horvātijā oficiāli pastāv sekulāra iekārta, likums neliedz pamatā katoļu apdzīvotās valsts iestādēs izmantot reliģiskus simbolus.
Mesičs norādīja, ka reliģiskajiem simboliem nav vietas arī bruņotajos spēkos, uzsverot, ka tiem jāatrodas "tikai baznīcās un reliģisko ceremoniju vietās".
"Reliģiskajiem simboliem nav vietas valsts institūcijās," atkārtoti uzsvēra prezidents, ļaujot noprast, ka ar to viņš domā arī policiju, valsts iestādes un pašvaldības.
Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem no 4,4 miljonus lielā Horvātijas iedzīvotāju kopskaita aptuveni 90% ir katoļi.
Šobrīd reliģiskiem simboliem, piemēram, krucifiksiem, valsts iestādēs un citās sabiedriskās ēkās ierādīta goda vieta.
Lai gan baznīca nav oficiāli reaģējusi uz prezidenta izteikumiem, tos nosodījis Zagrebas bīskapijas nedēļas laikraksta direktors Nedjeļko Pintaričs.
"Krusts ir civilizācijas, nevis reliģijas vai baznīcas simbols," intervijā nacionālajai televīzijai sacīja Pintaričs, piebilstot, ka tas ir arī daļa no horvātu identitātes.