Nemieros, kas izcēlās pēc prezidenta vēlēšanām Nigērijā, gājuši bojā vismaz 800 cilvēku, paziņoja starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch".

Aprīļa vidū notikušās Nigērijas prezidenta vēlēšanas iegājušas valsts vēsturē kā godīgākās, taču arī asiņainākās.

Nemieri sākās pēc tam, kad noskaidrojās, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais valsts vadītājs Gudlaks Džonatans. Bijušais Nigērijas diktators Muhammadu Buhari atsakās atzīt savu sakāvi un uzskata, ka balso skaitīšanā notikuši pārkāpumi. Pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu paziņošanas valsts ziemeļu daļā izcēlās nemieri.

Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Džonatans ieguvis 20 miljonus balsu, bet viņa tuvākais sāncensis bijušais militārais diktators Muhammadu Buhari - 10 miljonus balsu. Džonatans ir ieguvis ceturtdaļu balsu 24 štatos. Vēlēšanās bija vēl divi kandidāti.

Saskaņā ar Nigērijas konstitūciju, lai uzvarētu prezidenta vēlēšanās, kandidātam ir jāiegūst vienkāršs balsu vairākums, kā arī ceturtdaļa balsu divās trešdaļās no 38 federācijas subjektiem. Nigērijā ir 37 štati un galvaspilsētas Abudžas federālā teritorija.

53 gadus vecais Džonatans, kurš līdz tam bija viceprezidents, kļuva par prezidentu pagājušā gada maijā pēc iepriekšējā prezidenta Umaru Jar'Aduas nāves.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!