"Estonia" nogrima starptautiskajos ūdeņos pie Somijas krastiem. Prāmja vraks ir pasludināts par kapavietu, un Baltijas jūras valstis - Zviedrija, Somija, Igaunija, Dānija, Lielbritānija, Latvija un Krievija - ir parakstījušas līgumu, atzīstot prāmja nogrimšanas vietu par aizlieguma zonu.
"Līgumu parakstījušās puses ieviesušas nacionālajā likumdošanā noteikumu, pēc kura, niršana un cita veida zemūdens aktivitātes "Estonia" vraka atrašanās vietā un ģeogrāfiski noteiktajā vraka apvidū tiek atzītas par kriminālu noziegumu," Zviedrijas tirdzniecības un rūpniecības ministre Mona Salina, kura nodarbojas ar jautājumiem, saistītiem ar nogrimušo prāmi "Estonia", rakstīja vēstulē ASV ūdenslīdējiem.
"Likumdošana nepārprotami norāda, ka Zviedrijas valdība neatbalstīs un nepieņems niršanu vai jebkāda cita veida aktivitātes "Estonia" vraka atrašanās vietā un ap to," viņa uzsvēra.
Tomēr, tā kā nogrimušais prāmis atrodas starptautiskajos ūdeņos un ASV nav parakstījušas līgumu, Zviedrija var maz ko darīt, lai kavētu ASV ūdenslīdēju komandas nodomu, zino AFP.
Kuģu būvētāju un jūras inženieru biedrības ("Society of Naval Architects and Marine Engineers") locekļa Grega Bīmisa vadītā ūdenslīdēju grupa jūnija beigās paziņoja par nodomu doties filmēt nogrimušā prāmja daļas jūlijā vai augustā, lai mēģinātu atklāt jaunus faktus par katastrofas cēloņiem.
Bīmiss otrdien sacīja, ka vēlas uzzināt, vai Zviedrija rīkosies, lai izjauktu ūdenslīdēju plānu.
1997.gada oficiālajā ziņojumā par katastrofas cēloni teikts, ka nepietiekami stipro eņģu un aizbīdņu dēļ prāmja ārējā priekšējā lūka vētrā atvērās, un pa to ieplūdušais ūdens piepildīja automašīnu klāju, izraisot kuģa apgāšanos.
Šajos gados izstrādātas vairākas katastrofas versijas, un viena no tām ir sprādziens kuģa korpusā.