Foto: Kadrs no video

Čehijas galvaspilsētas Prāgas Žeporijes rajona galva (attēlā) uz Krievijas kritiku par ideju apkaimē uzstādīt pieminekli tā sauktajai "Krievijas atbrīvošanas armijai" (ROA), Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam adresētā vēstulē norādījis, ka šo jautājumu ar Maskavu nemaz negrasās apspriest, vēsta "Radio Svoboda".

Vēstuli Putinam mērs Pavls Novotnijs personīgi nogādājis Krievijas vēstniecībā Prāgā, atbraucot ar komunālo dienestu automašīnu "Multicar". Vēstules tekstu publicējis čehu medijs "iDnes".

Novotnijs norāda, ka ideju par pieminekli Otrā pasaules kara vācu paspārnē veidotām krievu ģenerāļa Andreja Vlasova vienībām ir atbalstījuši Žeporijes iedzīvotāji. Mērs arī uzsver, ka tieši ROA nāca palīgā Prāgas sacelšanās dalībniekiem un palīdzēja atbrīvot pilsētas rietumu rajonus no nacistiem.

Savukārt Krieviju vēstulē viņš nodēvē par melu simbolu un baiļu izplatītāju. Viņa skatījumā Sarkanās armijas maršala Ivana Koņeva loma Čehoslovākijas atbrīvošanā nav viennozīmīga. Cits Prāgas rajons – Prāga-6 – vasarā nolēma pārvietot Koņevam veltīto pieminekli.

Pēc vācu spēku padzīšanas Čehoslovākija nekļuva brīva, bet uz daudzām desmitgadēm nonāca PSRS ietekmes sfērā.

Jau ziņots, ka Žeporijes plāns atklāt pieminekli ROA izsauca Krievijas vēstniecības kritiku. Jautājumu par pieminekļa izvedi apkaimes vadība iecerējusi apspriest 16. decembrī.

Vlasovs bija krievu ģenerālis, kurš Otrā pasaules kara laikā nokļuva vācu gūstā un piekrita sadarboties ar nacistiem. Kopš 1943. gada viņš aicināja krievus pievienoties "Krievijas atbrīvošanas armijai" un cīnīties pret Staļina režīmu, ko izmantoja vācu propaganda.

Reālas kaujas spējīgas ROA vienības nacisti gan atļāva izveidot tikai 1944. gadā, kad Vācija karu bija jau faktiski zaudējusi. Daļa ROA vienību piedalījās kaujās pret PSRS spēkiem austrumu frontē.

Neilgi pirms Vācijas sagrāves ROA vadība nolēma vairs nepakļauties nacistiem un izlauzties uz rietumiem, lai tur padotos. Pirmā vlasoviešu divīzija Bunjačenko vadībā piedalījās Prāgas sacelšanās kaujās, taču nemiernieki 7. maijā lika ROA pilsētu pamest.

Vairums vlasoviešu tika izdoti PSRS. Pats Vlasovs tika sagūstīts un Maskavā sodīts ar nāvi par valsts nodevību. Par ROA darbības vērtējumu Čehijā turpinās strīdi. Virkne vēsturnieku norāda, ka ROA Pirmā divīzija pirms tam piederēja vācu apakšvienībām, kas piedalījās Varšavas sacelšanās apspiešanā.

Savukārt Prāgas Žeporijes rajona mērs Novotnijs ir pazīstams ar savu bezkompromisa antikomunistisko nostāju un Krievijas varas kritizēšanu. Pret viņu Čehijā ir ierosināta krimināllieta – viņš tviterī pauda viedokli, ka būtu jāpakar Čehijas komunistu deputāts Zdeneks Ondračeks par to, ka viņš viesojās tā sauktajā "Doņeckas tautas republikā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!