Spāņu medijs "El Pais" publicējis fotogrāfijas ar dokumentiem, kuri, kā apgalvo laikraksts, ir ASV un NATO oficiālās atbildes Krievija tās priekšlikumiem par "drošības garantijām". Tajos Vašingtona un NATO apsūdz Krieviju starptautiskās drošības arhitektūras "fundamentālo principu" pārkāpšanā, bet vienlaikus pauž gatavību apspriest uzbrukuma raķešu un karavīru neizvietošanu Ukrainā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Krievija kopš novembra pulcina spēkus pie Ukrainas robežas, viešot bažas par iespējamu jaunu iebrukumu Ukrainā. Savukārt decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu apturēt tālāku NATO paplašināšanos, kā arī atvilkt NATO infrastruktūru 1997. gada robežās. Prasību neizpildīšanas gadījumā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins draudēja ar "militāri tehniskiem pasākumiem".
26. janvārī ASV un NATO iesniedza rakstiskas atbildes Krievijai. To saturs netika pilnībā publiskots, bet Kremlis norādīja, ka tajās "pamata bažas" ir tikušas ignorētas.
Par "El Pais" publicētajiem dokumentiem kāds diplomātisks avots Krievijas aģentūrai "RIA Novosti" apstiprinājis, ka tie ir īsti. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija norādīja, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt dokumentu autentiskumu.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Kremlis nevēlas komentēt šos dokumentus un nav saistīts ar to publiskošanu.
Vēlāk Pentagona runasvīrs Džons Kirbijs apstiprināja, ka Eiropas medijos publicētie dokumenti ir autentiski.
Ko teica NATO
Četras lapaspuses garajā NATO atbildē, ko publicējis "El Pais", skaidrots, ka organizācija ir aizsardzības alianse un neapdraud Krieviju, bet visas nesaskaņas ir risināmas dialoga ceļā, nevis ar draudiem un spēku.
Saistībā ar "nozīmīgo, nemotivēto un nepamatoto" spēku pulcināšanu pie Ukrainas robežas alianse aicina Maskavu "nekavējoties deeskalēt situāciju".
Krievijai tiek pārmests, ka tā ir pārkāpusi "vērtības, principus un pienākumus, kurus pati palīdzējusi izstrādāt un kuriem būtu jāstiprina Krievijas un NATO attiecības".
NATO ir gatava turpmākām konsultācijām ar Maskavu un atjaunot savstarpēju klātbūtni Maskavā un Briselē.
Vienlaikus NATO arī turpmāk pieturēsies pie "atvērto durvju" principa un uzstāj, ka valstis pašas var brīvi izvēlēties savas drošības pasākumus un ārpolitiku.
NATO aicina Krieviju atvilkt karavīrus no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas, kā arī atturēties no "agresīvas kodolieroči retorikas un bīstamām darbībām pret [NATO] sabiedrotajiem un citām valstīm".
Dokumentā arī pasvītrots, ka NATO vairāk nekā 30 gadus cenšas veidot attiecības ar Krieviju un "ne pret vienu citu partneri nav piedāvāta tamlīdzīga attieksme".
"Tomēr Krievija iedragāja uzticību, kas ir mūsu sadarbības pamatā, un meta izaicinājumu globālās un eiroatlantiskās drošības arhitektūras fundamentālajiem principiem," teikts dokumentā.
Ko teica ASV
Arī ASV savā atbildē pauž gatavību konsultēties ar Krieviju dažādos jautājumos, taču uzsvērts, ka Vašingtona pilnībā atbalsta NATO "atvērto durvju" principu.
Dokumentā norādīts, ka Krievija ir izvietojusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru pie Ukrainas robežas, ir anektējusi Krimu un atbalsta Donbasa separātistus, bet savos drošības piedāvājumos izsaka "vairākas prasības, kas ir pretrunā viņas pašas piedāvātajiem principiem agrākos dokumentos".
Visiem dialogiem jābalstās uz ANO statūtiem, Helsinku vienošanos, Krievijas un NATO aktu, kā arī Parīzes hartu.
ASV varasiestādes pauž gatavību apspriests abpusēju atteikšanos no raķešu sistēmu un uzbrukuma militāro formāciju izvietošanas Ukrainā, teikts tekstā.
Vašingtona atgādina, ka Maskava ir pārkāpusi Budapeštas memoranda principus, kurā Krievija apņēmās "cienīt Ukrainas teritorijas neatkarību un suverenitāti" un atturēties no spēka pielietošanas pret kaimiņvalsti.
ASV arī norāda, ka Maskava ir pārkāpusi 2011. gada Vīnes dokumenta noteikumus, bez iepriekšēja brīdinājuma veicot lielas militārās mācības starptautiskajos ūdeņos un gaisa telpā.
Dokumentā uzsvērts, ka ASV atturas no lielu kaujas vienību sūtīšanas uz Austrumeiropu, bet kopējais karavīru skaits Eiropā pašlaik ir vien ceturtā daļa no tā, kas kontinentā bija Aukstā kara beigās.
Turpmāka agresija pret Ukrainu "liks ASV un mūsu sabiedrotajiem nostiprināt mūsu aizsardzības pozīcijas", lasāms tekstā.
Noslēgumā pausta bažas par Krievija starpkontinentālo kodolraķešu ražošanas paplašināšanu. Vašingtona pauž gatavību apspriest mehānismu, kas ļautu Krievijai pārliecināties, ka Polijā un Rumānijā nav "Tomahawk" raķešu, ja Krievija piedāvās "tādu pašu atvērtību" divās savās raķešu bāzēs.
