Lielbritānijas vēlētāju balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās tiek uzskatīti par pērnā gada negaidītākajiem pavērsieniem starptautiskajā politikā. Tikmēr ietekmīgais mediju koncerns "Bloomberg" atgādina, ka tos abus paredzēja savā ikgadējā "Pesimistu ceļvedī", un atklāj savas jaunākos pesimistiskos scenārijus šim gadam.
Pavisam neticamiem pavērsieniem arī šogad ir pavisam ticamas iespējas piepildīties. "Haosa potenciāls ir visai augsts," raksta medijs.
Vienlaikus tas atgādina, ka "Pesimistu ceļvedī 2017. gadam" apkopotas nevis prognozes un pareģojumi, bet potenciāli sliktākie iespējamie scenāriji.
Piedāvājam ar tiem iepazīsties:
Jaunā ASV prezidenta piekoptā izolacionisma politika Vācijas kanclerei Angelai Merkelei atstāj tikai divas iespējas – vadīt Eiropas bruņošanos pret Krieviju vai klausīt Trampa padomam un noslēgt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vienošanos, kā arī piekrist ietekmes zonu sadalīšanai Austrumeiropā.
Putins atsauc hakeru uzbrukumus, kara lidmašīnu lidojumus un sola pārtraukt iejaukšanos ASV un ES iekšpolitikā. Apmaiņā pret to Merkele un Tramps piekrīt atzīt Krievijas tiesības brīvi rīkoties Ukrainā, Baltkrievijā un Sīrijā.
Putins, uzskatot, ka ir sasniedzis savu mērķi atjaunot Krievijas prestižu 26 gadus pēc PSRS sabrukuma, atklāti paziņo par došanos pensijā pēc pēdējās prezidentūras termiņa beigām.
Eiropā sarosās populistu līderi, kuri vēlas stingrākas robežas, izbeigt brīvās tirdzniecības līgumus, kā arī atteikties no eiro un Eiropas Savienības.
Pretimigrācijas kustības līdere Marina Lepēna pēc kļūšanas par Francijas prezidenti izsludina referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā. Itālijā pēkšņās vēlēšanās bijušā komiķa Bepes Grillo "Piecu zvaigžņu kustība" iegūst varu un izsludina referendumu par liras atjaunošanu.
Savukārt Vācijā Merkele zaudē vēlēšanās, bet Lielbritānijas premjeri Terēzu Meju nomaina stingrās politikas piekritējs pēc tam, kad nevedas "Brexit" sarunas. Tikmēr Austrumeiropā labēji noskaņotā Čehija tuvinās Krievijai un izsludina referendumu par dalību NATO.
Francijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb "Frexit" noskaņās tiek likvidēta Šengenas zona. Eiro vērtība piedzīvo strauju lejupslīdi. Visa rezultātā Grieķija vēlreiz piedzīvo bankrotu, taču tam šoreiz neseko glābšanas plāni.
Tūlīt pēc Trampa stāšanās prezidenta amatā Kongress, kurā patlaban valda republikāņi, apstiprina vērienīgu fiskālā stimula plānu, tūlītēji uzlabojot jaunā prezidenta reitingus.
Vienlaikus viņa darbība, atceļot vairākas Baraka Obamas ieceres, izraisa protestu vilni. Kustība apvieno studentus, "Black Lives Matter" un "Occupy" kustību dalībniekus, kā arī galēji kreisi noskaņotos, tostarp anarhistus. Rezultātā Tramps vairākās lielajās pilsētās, kurās protesti kļuvuši par ikdienu, izsludina komandantstundu.
Kalifornijas štats kļūst par Trampa un republikāņu valdības opozīcijas nocietinājumu, un pat izskan aicinājums pasludināt tā neatkarību. Silīcija ielejas miljonāru iestāšanās pret Trampu šķeļ koalīciju un republikāņu pārstāvjus Kongresā.
Tūdaļ pēc stāšanās amatā Tramps Ķīnai piesaka ekonomisko karu – valsti pasludina par valūtas manipulatoru un ievieš importa tarifus. Ķīna atbildot devalvē juaņu, atceļ "Boeing" lidmašīnu pasūtījumus un aptur "iPhone" pārdošanu Ķīnā.
Līdz novembrī gaidāmajām pārmaiņām Ķīnas komunistiskās partijas vadībā notiek šķelšanās viedokļos, kā atmodināt parādos balstīto ekonomiku. Rezultātā Ķīnas ekonomika nonāk dziļākajā recesijā kopš tās modernās ēras sākuma.
Āzijas valstis satricina līdzīga ekonomiskā nestabilitāte un stagnācija, kādu tās jau pieredzēja 90. gadu otrajā pusē.
Tramps pirmos mēnešus amatā aktīvi apšauba ASV starptautiskās saistības, tostarp aptur dalību NATO, bet vēlāk arī ANO. Amerikas līdzšinējie ienaidnieki uzelpo, izmantodami varas vakuumu. Piemēram, "Daesh" izvērš narkotiku izplatīšanas tirgu ārpus Afganistānas un radikalizē Centrālāziju.
Uztraucoties par neesošo ASV atomieroču aizsardzību, Saūda Arābija un Japāna uzsāk attīstīt pašas savus atomieročus.
Savukārt Ziemeļkoreja pierāda, ka spēj ievietot nelielu atomieroci raķetē, kura var sasniegt ASV krastus. Trampa līdzšinējā politika izrādās nespēcīga, un nelielās totalitārās Āzijas valsts savaldīšanai, viņš lūdz Ķīnas palīdzību.
Lielie tehnoloģiju giganti "Amazon", "Apple" un "Google" atklāj informāciju par valdību pasīvās noklausīšanās sistēmu eksistenci telefonos un viedajās mājas ierīcēs.
Valstu finansēti hakeri izsauc paniku, izslēdzot svarīgus infrastruktūras objektus, piemēram, elektrostacijas, un ielaužas pie tīkla pieslēgtajai medicīniskajai aparatūrai un autonomi braucošajām automašīnām. Lai gan neviena valsts neuzņemsies atbildību, pierādījumi norāda uz iespējamu Krievijas un Ķīnas iesaisti notikušajā.
Tramps atsauc Obamas laikā atjaunotās attiecības ar Kubu, likvidējot tās ekonomikai iespēju attīstīties. Arī reģionālajiem partneriem Brazīlijai un Venecuēlai, līdzekļu trūkuma dēļ samazinot finansiālo palīdzību komunistiskajai salai, tā vēršas pie pēdējiem spēlētājiem, kurus interesē šis reģions – Krieviju un Ķīnu.
Izmantojot vēsturiskās saiknes, Krievija Havannā atver izlūkošanas bāzi. Tās tuvums nepatīk pat Putinam citādi draudzīgajam Trampam, novedot pie situācijas, kura atgādina 1962. gada Kubas raķešu krīzi.
ASV izstājas no Ziemeļamerikas brīvā tirdzniecības līguma (NAFTA), paaugstina importa tarifus no Meksikas un iekasē augstus nodokļus no viesstrādnieku mājup sūtītās naudas, tādējādi apmaksājot bēdīgi slavenās sienas būvi uz valsts robežas.
Meksika nonāk dziļā recesijā, turklāt masu deportācijas no ASV palielina tās iedzīvotāju iesaisti narkotiku tirdzniecībā. Valstī pieaug naids pret iebraucējiem jeb "gringos", kas ļauj kreisajam populistam Andrē Manuelam Lopezam Obradoram kļūt par favorītu 2018. gadā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Viens no viņa postulātiem – naftas kompāniju nacionalizācija.
Saūda Arābijas kroņprinča Salamana centieni diversificēt ekonomiku, lai mazinātu naftas atkarību, arī otrajā programmas gadā nesasniedz nekādus rezultātus.
Tikmēr dārgais karš Jemenā liek subsīdijas pilsoņiem nomainīt pret jauniem nodokļiem, radot pieaugošu neapmierinātību ar lejupslīdošo labklājību. Gūstot panākumus Sīrijā un Irākā, reģionā nostiprinās saudarābu lielākais ienaidnieks Irāna. Negaidīto pārmaiņu rezultātā notiek apvērsums, kura rezultātā pie varas nāk cits karaliskās ģimenes pārstāvis, nostumjot kroņprinci malā un uzsākot reformas.
Trampam Tuvos Austrumus uzskatot par problēmu, no kuras Amerikai ir jātiek vaļā, starp Irānu un Saūda Arābiju sākas atklāts bruņots konflikts. Tas savukārt faktiski aptur naftas un dabasgāzes eksportu caur Hormuzas šaurumu.