Pēc kārtas jau 35. "Han Kuang" mācībās, kuras iet no pirmdienas līdz piektdienai, līdzās karavīriem piedalās arī tanki, pretgaisa aizsardzības lielgabali, raķešsistēmas, uzbrukuma helikopteri un iznīcinātāji. Ceturtdienas rītā mācības klātienē apmeklēja arī ANO vairs neatzītās valsts prezidente.
Ķīna izsenis apgalvo, ka Taivāna ir tās daļa – separātiskais reģions –, un pēdējos gados aizvien aktīvāk uzstāj uz tā dēvētās "vienas Ķīnas" politiku. Tā ar ekonomiskām svirām aizvien aktīvāk pārvilina pēdējās Taivānas suverenitātes atzinējus, lai tie diplomātiskās attiecības veido ar Pekinu, ne Taipeju. Ķīnas politiskie līderi arī aizvien biežāk izteikušies, ka vērsīsies pret Taivānas separātismu.
Taivāna un Ķīna faktiski sadalījās ilgstošā pilsoņkara rezultātā, kas noslēdzās 1949. gadā. Taivānas salā patvērās demokrātijas atbalstītāji, bet kontroli pārējā Ķīnā pārņēma Mao Dzeduna vadītie komunistu spēki. Kopš tā laika abas teritorijas ir faktiski neatkarīgi politiski subjekti, ar kuriem citām valstīm un starptautiskām organizācijām ir dažādas attiecības. Formāli Taivānu atzīst tikai 16 ANO dalībvalstis un Vatikāns, taču neformālas attiecības uztur vairums pasaules valstu, tostarp ASV, kas tiek atzīta par tās galveno militārās drošības garantu.
Krasta aizsardzības mācības notiek Taivānas dienvidos esošajā Pindunas apgabalā, bet iepriekšējās dienās Gaisa spēki apguva nosēšanos un pacelšanos uz lielceļa Čaņhuas pilsētā:
