Ja populārais mērs patiesi demisionēs, viņš kļūs jau par sesto federālās zemes valdības vadītāju no Kristīgo demokrātu savienības (CDU), kas pēdējā gada laika pamet amatu, tādējādi vēl vairāk padziļinot Merkeles izolāciju pašas partijas vadībā, norāda žurnāls "Stern".
55 gadu vecais Beists Hamburgas mēra amatu ieņēmis deviņus gadus un visumā baudījis iedzīvotāju popularitāti, īpaši pēc tam, kad no amata padzina savas valdības iekšlietu ministru Ronaldu Šilu, kurš mēģināja savu šefu šantažēt, izmantojot viņa homoseksualitāti.
Tomēr paris pēdējie gadi Beistam sagādājuši problēmas, pieaugot Elbas filharmonijas būvniecības izmaksām un Hamburgas ielās pastiprinoties vardarbībai.
Viņa vadītā CDU un Hamburgas zaļo - GAL (Zaļo alternatīvais saraksts) - koalīcija nesen īstenoja federālās zemes skolu reformu, kuras dēļ nācās rīkot referendumu. Balsojuma rezultāti tiks pasludināti svētdienas vakarā.
Televīzijas kanāls NDR ziņo, ka Beists jau izšķīries paziņot par savu atkāpšanos dažas stundas pirms rezultātu pasludināšanas, lai tādējādi radītu iespaidu, ka vēlētāju spriedums nav ietekmējis viņa lēmumu.
Pašā Hamburgā, jau vairākas dienas izplatās baumas, ka mēra aiziešana ir nenovēršama, jo, gandrīz desmitgadi pavadījis sabiedrības uzmanības centrā, viņš vēloties vairāk laika veltīt privātajai dzīvei.
Vienlaikus sākušās runas par viņa iespējamo pēcteci, kā favorītu minot pašreizējo Hamburgas iekšlietu ministru Kristofu Ālhausu, taču savas pretenzijas uz amatu esot pieteicis arī sociālo lietu ministrs Dītrihs Verzihs.
Situācija izsaukusi apjukumu GAL rindās, jo iesaistīties Vācijā reti piedzīvotajā koalīcijā ar konservatīvajiem zaļos pierunāja pats Beists, kas pazīstams ar saviem liberālajiem uzskatiem.
"Zaļie veidoja koalīciju nevis ar CDU, bet drīzāk ar fon Beistu," runājot ar vietējo laikrakstu "Hamburger Morgenpost", norāda politikas zinātnieks Hanss Kleinštoibers. "Viņa demisija būtu bīstama abām partijām."
Savā sestdienas numurā laikraksts atzīst, ka daudziem zaļajiem sadarbība ar Ālhausu radītu problēmas, jo viņš tiek uzskatīts par stingrās līnijas piekritēju.
"Kā mēram viņam nāktos krasi mainīt savu stilu," laikraksts citē kādu anonīmu GAL līderi. "Ja viņš turpinās spēlēt aģitatora lomu, koalīcija izjuks."
Pagājušā gada septembrī no Tīringenes federālās zemes premjera amata atkāpās CDU pārstāvis un Merkeles sabiedrotais Dīters Althauss. Kopš tā laika federālo zemju krēslus pametusi vēl virkne konservatīvo - Bādenē-Virtembergā - Ginters Etingers, Hesenē - Ronalds Kohs, Lejasaksijā - Kristiāns Vulfs, kurš nesen kļuva par Vācijas prezidentu, un, visbeidzot, Jirgens Ritgers, kura vietā Ziemeļreinas-Vestfālenes premjera krēslā šonedēļ iesēdās sociāldemokrātu (SPD) vietējās nodaļas līdere Hannelore Krafta, kas vadīs SPD un zaļo mazākuma koalīciju.