Igaunija uzskata, ka, kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, tai būtu jāatsakās no brīvās tirdzniecības līguma ar Latviju un Lietuvu.

Baltijas brīvās tirdzniecības līguma darbība beigsies automātiski pēc tam, kad Igaunija tiks uzņemta ES, un nav plānots lūgt ieviest kādu pārejas periodu šī līguma darbībai.

Igaunijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs teica, ir veikts pētījums par Baltijas brīvās tridzniecības līguma pārtraukšanas ietekmi uz Igaunijas ekonomiku, un tā rezultāti liecina, ka īpašu negatīvu seku nebūs, kaut arī nedaudz var mainīties pārtikas preču cenas.

Turklāt Igaunijā uzskata, ka laiks starp Igaunijas uzņemšanu ES un Latvijas un Lietuvas iestāšanos būs neilgs, un pēc tam atkal stāsies spēkā liberālais tirdzniecības režīms.

Agrāk Baltijas valstis ir vērsušās Briselē ar lūgumu saglabāt Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu, ja kāda no Baltijas valstīm ES tiks uzņemta agrāk nekā pārējās. Taču Briseles attieksme bija negatīva, un Igaunija savu lūgumu atsauca.

Baltijas brīvās tirdzniecības līgums, kas paredz daudz liberālāku savstarpējās tirdzniecības režīmu, ir spēkā no 1995.gada.

Igaunija sarunas par iestāšanos ES sāka agrāk nekā Latvija un Lietuva, tādēļ arī tiek lēsts, ka tā ES varētu tikt uzņemta agrāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit