Vienā no savām pirmajām runām Rītels teica, ka zemes pārdošana ārvalstniekiem jāaptur vismaz uz desmit gadiem.
"Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežu pārdošana ir jāierobežo," teica arī Centra partijas frakcijas loceklis Jānuss Marandi. "Mēs jau esam iesnieguši parlamenta attiecīgu likumprojektu."
Savukārt lauksaimniecības ministrs Ivars Padars emocionālā līmenī atbalsta ideju ierobežot zemes pārdošanu ārvalstniekiem. "Bet mēs nevaram ierobežot brīvu kapitāla kustību un es neredzu nekādu civilizētu veidu, kādā to izdarīt," viņš piebilda.
Vides ministrs Heiki Kranihs uzskata, ka gadījumā, ja parlaments pieņemtu šādus lēmumus, tie būtu muļķīgi. "Tas atbaidītu investorus un liegtu iespēju radīt jaunas darba vietas," viņš teica. Šādi ierobežojumi arī veicinātu tumšus darījumus, kuros vietējie iedzīvotāji tiktu izmantoti par fiktīviem pircējiem. "Nav nozīmes censties īstenot likumu, kas nedarbojas," teica Kranihs.
Kā izteicās Vides ministrijas pārstāvis Urmass Glāse, Igaunijā nav precīzu skaitļu par zemes īpašniekiem ārvalstniekiem. "No visiem darījumiem ar zemi šie darījumiem veido trīs procentus, un to lielākā daļa noslēgti Sāremas salā," teica Glāse. "Parasti ārvalstnieks dibina Igaunijā reģistrētu kompāniju, kas nopērk zemi."
Sāremas pašvaldības zemes departamenta vadītāja Merike Tose teica, ka Sāremas iedzīvotājus neapmierinātu šādi ierobežojumi, jo viņi vēlas pārdot zemi.
Tomēr Jānuss Marandi uzskata, ka, Igaunijai virzoties uz Eiropas Savienību, pieaugs ārvalstnieku interese par zemes iegādi Igaunijā.