Igaunijas Ārlietu ministrija nedos atbildi uz Krievijas prasībām, ko tā izvirzīja Igaunijai pagājušajā nedēļā, jo tās vienkārši uzskatāmas par mēģinājumu pārbaudīt, cik lielā mērā Igaunija ir gatava piekāpties, pirmdien ziņo laikraksts "Postimees".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Prasības, kuras Krievijas ārlietu ministra vietnieks Jevgeņijs Gusarovs izteica Igaunijas vēstniecei Maskavā Karinai Jāni vispirms mutiski, bet pēc tam arī rakstiski, ir šādas:

-radīt labvēlīgus apstākļus krievu valodas lietošanai reģionos, kuros iedzīvotāju vairākums runā krieviski;

-ievērojami paātrināt naturalizācijas procesa tempu, lai katru gadu Igaunijas pilsonība tiktu piešķirta no 15 līdz 20 tūkstošiem krievu;

-reģistrēt Maskavas Patriarhijai pakļauto krievu pareizticīgo baznīcu un radīt labvēlīgus apstākļus šīs baznīcas darbībai Igaunijā;

-likvidēt ierobežojumus, kas tika noteikti, ratificējot konvenciju par etnisko minoritāšu aizsardzību un kas attiecina konvenciju tikai uz Igaunijas pilsoņiem;

-juridiski garantēt arī turpmāk vidējo izglītību krievu valodā, piešķirt vairāk budžeta līdzekļu augstākās izglītības paplašināšanai krievu valodā;

-nodrošināt sociālās garantijas bijušajiem VDK virsniekiem un viņu ģimenes locekļiem un grozīt attiecīgos punktus Igaunijas likumā par ārvalstniekiem;

-izbeigt jebkādu izmeklēšanu par noziegumiem pret cilvēci, kas attiecas uz bijušajiem padomju armijas veterāniem.

Par šīm prasībām tika nekavējoties informēti Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulanda, premjerministrs Sīms Kallass un prezidents Arnolds Rītels. Ārlietu ministre un premjerministrs nolēma neatbildēt uz šīm prasībām un nekomentēt tās.

Maskavas prasības atvēsinājušas daudzu politiķu un amatpersonu optimismu attiecībā uz Krieviju, kas pieauga, kad tika saņemts signāls par iespējamo Igaunijas un Krievijas prezidentu tikšanos.

Ārpolitikas analītiķi uzskata, ka šie septiņi punkti ir mēģinājums paraudzīties, cik tālu Igaunija ir gatava piekāpties, vai vismaz redzēt, kā Igaunijas jaunās varas iestādes reaģē uz situāciju.

"Signāli no Tallinas par jaunā prezidenta un jaunās valdošās koalīcijas vēlēšanos normalizēt Igaunijas un Krievijas attiecības, kā arī mūsu lielo uzņēmēju lobijs varēja radīt iespaidu Maskavai, ka Igaunija ir gatava ievērojami piekāpties," teica kāds augsta ranga diplomāts, analizējot šo Krievijas Ārlietu ministrijas soli. Taču viņa kolēģi norādīja, ka šādu pretenziju izvirzīšana nav pieņemama modernajā diplomātijā un to var uzskatīt par mēģinājumu iejaukties citas valsts iekšējās lietās.

Pirms desmit dienām bijušais aizsardzības ministrs Jiri Luiks mēģināja atvēsināt Igaunijas lielo uzņēmēju optimismu, kuri centās izdarīt spiedienu uz valdību, lai tā reģistrētu krievu pareizticīgo baznīcu, cerot, ka par to Krievija atcels divkāršos tarifus. "Biznesmeņi pārvērtē biznesa darījumu līdzību ar starptautiskajām attiecībām," toreiz teica Luiks.

Valdošās Centra partijas ģenerālsekretārs Killo Arjakass atgādināja, ka aizvadītajos desmit gados Krievija pastāvīgi izvirzījusi Igaunijai dažādas pretenzijas, piemēram, sakarā ar robežlīgumu.

"Šis, šķiet, ir jauns diplomātisks pasākums, taču es to nepārvērtētu, un pilnīgi piekrītu Igaunijas oficiālās ārpolitikas viedoklim, ka mums nav jākomentē šīs prasības," teica Arjakass.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form