Kaut arī pagājušā gada novembrī vides ministrs izdeva rīkojumu, kas pilnībā aizliedz pērnās zāles dedzināšanu pavasarī, Austrumigaunijas glābēji necer, ka tas mazinās glābēju darbu.
"Agrāk laiks, kad drīkstēja dedzināt sauso zāli, bija divas nedēļas. Mūsu statistikā neviens skaitlis neliecina par to, ka, beidzoties šīm divām nedēļām, kūlas dedzināšanas gadījumu skaits būtu samazinājies," saka centra Glābšanas darbu dienesta vadītājs Tauno Sūrkivi, piebilstot, ka diemžēl cilvēki kūlu dedzina, neraugoties uz to, vai šāds aizliegums pastāv vai ne.
Sausās zāles dedzināšanas dēļ pavasarī parasti vairākas reizes palielinās glābēju izsaukumu skaits. Ja parasti Ida-Virumā glābēju palīdzība vajadzīga mazāk nekā simts reizes mēnesī, tad pagājušā gada aprīlī glābējiem bija 700 izsaukumi, bet maijā - 467.
Sūrkivi norāda, ka pēc šādas statistikas glābēji arī ir spiesti organizēt savu darbu.
Speciālisti norāda: ja ikdienas tēriņi degvielai Austrumigaunijas glābšanas centrā ir aptuveni 170 000 kronu (7650 lati), tad kūlas dedzināšanas laikā mēnesī jārēķinās ar 400 000 kronu (18 000 latu).
Glābšanas centra direktors Ailars Holcmanns norāda, ka grūtāk ir aprēķināt to naudu, kas būs nepieciešama to automašīnu remontam, kas iesaistītas kūlas dzēšanā. "Pļavās un mežos mūsu tehnika bojājas, un tur iegūtie bojājumi var sākt izpausties tikai pēc pāris mēnešiem," viņš skaidro.
Holcmanns norāda, ka vislielākās galvassāpes glābējiem sagādā kūlas dzēšana lielās, pamestās pļavās. "Lai ar tām tiktu galā, nereti nākas koncentrēt lielus spēkus, piemēram, piecas vai pat desmit mašīnas. Ja tajā pašā laikā kādā citā vietā notiks kāds nopietns ugunsgrēks, kas prasīs steidzami reaģēt, mums tas var radīt zināmas grūtības," skaidro centra direktors.
Austrumigaunijas Glābšanas centra Uzraudzības dienesta vadītājs Maido Nelvaks uzskata, ka šogad vajadzētu būt krietni labākai situācijai ar dedzinātāju pieķeršanu. Pagājušajā gadā pēc neskaitāmajiem ugunsgrēkiem glābēji, Policijas departaments, Vides inspekcija un prokuratūra daudz konkrētāk vienojās par pērnās zāles dedzinātāju uzraudzību.
Nelvaks sacījis, ka līdz šim nebija īstas skaidrības, kura no šīm iestādēm par ko īsti atbild. Šobrīd lomas esot sadalītas un notikšot lielāka sadarbība, lai pēc iespējas samazinātu kūlas dedzināšanas apjomus un noķertu vainīgos. "Acu, kas rūpīgi sekos pērnās zāles un ugunskuru dedzinātājiem, tagad ir krietni vien vairāk," sacījis Nelvaks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
