Vēstīts, ka sākotnēji Beļģija bija gatava uzņemties Es rotējošo prezidentūru Lielbritānijas vietā.
Tuska pārstāvis aģentūrai AFP atklāja, ka ES vēstnieku tikšanās laikā Briselē bija "plaša vienprātība" par to, "ka Igaunijas prezidentūra tiks pavirzīta uz priekšu par sešiem mēnešiem, lai ieņemtu Lielbritānijas vietu".
Viņš piebilda, ka tālākās prezidentūras arī tiks pavirzītas par sešiem mēnešiem uz priekšu, kas nozīmē, ka Bulgārijas kārta pienāks 2018. gada janvārī.
Tuska pārstāvis piebilda, ka oficiāls lēmums par to varētu tikt pieņemts tuvākajā laikā.
Vēl viens ES diplomāts apstiprinājis, ka valda plaša vienprātība par Igaunijas prezidentūru Lielbritānijas vietā.
"Visi bija par šo risinājumu. Austrijai bija iebildumi, jo tās prezidentūra tad iekristu vēlēšanu laikā, un tā varētu apmainīties ar Rumāniju," atklāja diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.
Saskaņā ar līdzšinējo grafiku Igaunijas kārta uzņemties ES prezidentūru pienāk tikai 2018.gada janvārī, kad bija paredzētas Lielbritānijas prezidentūras beigas, taču pēc britu balsojuma par izstāšanos no ES Londona paziņojusi, ka nevarēs pildīt prezidējošās valsts pienākumus.
Igaunijai uzņemoties prezidentūru pusgadu agrāk, par pusgadu būs jāpārnes arī nākamo dalībvalstu prezidentūras termiņi, kamēr 2020.gadā ārpus kārtas šos pienākumus neuzņemsies Horvātija, kas ES pievienojās tikai 2013.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
