Igaunijas politiķi un analītiķi neuzskata par nopietnām Krievijas prasības nodrošināt sociālās garantijas bijušajiem PSRS VDK aģentiem un padomju armijas virsniekiem un paātrināt pilsonības piešķiršanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pagājušajā nedēļā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Jevgeņijs Gusarovs sarunā ar Igaunijas vēstnieci Krievijā Karinu Jāni izvirzījis vairākas prasības attiecībā uz sociālajām garantijām bijušiem VDK aģentiem, kas agrāk darbojušies Igaunijā, vēsta laikraksts "Eesti Paevaleht".

Krievijas ārlietu ministra vietnieks prasīja paātrināt pilsonības piešķiršanu naturalizācijas ceļā, sniegt sociālās garantijas bijušajiem VDK aģentiem un atvaļinātajiem padomju armijas virsniekiem, atkal ieviest augstāko izglītību krievu valodā un nekavējoties reģistrēt Maskavas patriarhijas pakļautībā esošo Krievijas pareizticīgo baznīcu.

"Tie būtu jāuztver kā parasti draudi, šīs prasības nav uztveramas nopietni," avīzei sacīja ārpolitikas eksperti. "Krievija ir kā deviņgalvains pūķis," sacīja kāds politikas eksperts. "Tiklīdz Igaunijas valsts izpilda vienu prasību, Krievijai būs deviņas jaunas prasības."

Eksperts piebilda, ka šajā lietā Krievija laikam cer, ka Igaunija to uztvers nopietni. Gusarova izteiktās prasības tomēr nebija uz papīra, kas nozīmē, ka tās nav nekur fiksētas un Krievija jebkurā brīdī var no tām atkāpties.

Saskaņā ar kādu augsta ranga valdības amatpersonu, kas vēlējās palikt anonīma, Krievija bieži izdara šādus gājienus, kad Igaunija gūst panākumus ārpolitikā. Kad Igaunija 1997.gadā tika uzaicināta uz Eiropas Savienības iestāšanās sarunām, Krievija Eiropas Komisijai izteica dokumentāli nefiksētu paziņojumu, aprakstot problēmas, kas sagaida ES, ja tā uzņems Igauniju. Pašreizējā gadījumā mutiski izteiktās prasības varētu būt radušās tādēļ, ka tad, kad Krievija pievienosies Pasaules tirdzniecības organizācijai, tai būs jāatceļ dubultie tarifi Igaunijas precēm, un tāpēc tā vēlas Igauniju parādīt negatīvā gaismā.

Viens no valdošās Centra partijas līderiem Pēters Kreicbergs sacīja, ka Krievijas prasības ir iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās, piebilzdams, ka Krievijai nav tiesības izvirzīt prasības Igaunijai.

Tēvzemes apvienības priekšsēdētāja vietnieks Marts Nuts Krievijas spiedienu izskaidroja ar Centra partijas nākšanu pie varas. "Varbūt Maskava uzskata, ka jaunā valdošā koalīcija ir vairāk uzņēmīga," viņš sacīja. "Sīms Kallass ir apliecinājis, ka viņš negrasās mainīt Igaunijas pilsonības politikas pamatus, lai arī Centra partija, iespējams, ir vairāk krieviski orientēta," sacīja Nuts.

Nuts arī piebilda, ka, pat ja Igaunija to vēlētos, tā nevarētu paātrināt pilsonības piešķiršanu naturalizācijas ceļā. "Gandrīz ikviens, kas lūdz Igaunijas pilsonību, to arī dabū," sacīja Nuts. "Jebkurš naturalizācijas process notiek saskaņā ar likumu un mūsu likumi atbilst Eiropas normām, un Igaunija neko nevar izdarīt, lai paātrinātu naturalizācijas procesu," sacīja Nuts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form