"18.maijā parakstītie līgumi bez kavēšanās tika iesniegti ratificēšanai Igaunijas parlamentā, kas to ratificēja 20.jūnijā," teikts Igaunijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.
Igaunijas prezidents Arnolds Rītels robežlīgumus parakstīja trešdien.
Igaunijas Ārlietu ministrija arī norāda, ka Tallina nesaistīja ratifikāciju ar kādiem pielikumiem, kas ļautu Igaunijai izvirzīt kādas prasības no savas puses.
Kā ziņots, Krievijas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka Igaunijas un Krievijas robežlīguma ratifikācija Krievijas parlamenta augšpalātā - Federācijas padomē - ir "kļuvusi neiespējama" Igaunijas parlamenta veikto labojumu dēļ.
"Krievijas puse darbojās pēc labākās sirdsapziņas un balstījās arī uz oficiālās Tallinas vairākkārtējiem solījumiem, ka no Igaunijas puses nebūs nekādu soļu, kas būtībā torpedēs šo procesu. Diemžēl šie solījumi netika pildīti," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Ministrija uzsver, ka "Igaunijas parlamenta pieņemtajā ratifikācijas likuma tekstā ietverti Maskavai nepieņemami atzinumi, kas piesaista minētās vienošanās Igaunijas iekšpolitiskiem dokumentiem, kas neatbilst objektīvām reālijām, rada nepatiesu kontekstu šo vienošanos interpretēšanai un realizēšanai, tādējādi padarot par bezjēdzīgu ilgu gadu darbu, kas tika ieguldīts to parakstīšanai".
"Forma, kādā Igaunija ratificēja līgumus par robežu ar Krieviju, ir guvusi viennozīmīgi negatīvu reakciju Krievijas sabiedrībā. Igaunijas parlamenta ieņemtās pozīcijas fonā šo vienošanos virzīšana ratifikācijai Krievijas Federācijas padomē kļūst neiespējama," teikts paziņojumā.
Kā LETA jau ziņoja, Igaunijas parlaments pirmdien ārkārtas sēdē ratificēja Igaunijas un Krievijas robežlīgumus. Ratifikācijas likuma preambulā norādīts, ka parlaments, ratificējot robežlīgumus, ņem vērā 1918.gada 24.februārī pasludinātās Igaunijas Republikas tiesisko pēctecību, kā tas norādīts valsts konstitūcijā, kā arī Igaunijas Augstākās Padomes 1991.gada 20.augusta lēmumu "Par Igaunijas valstisko neatkarību" un parlamenta 1992.gada 7.oktobra deklarāciju "Par konstitucionālās valsts iekārtas atjaunošanu".
Tādējādi preambulā nav tieši minēta Igaunijas okupācija un aneksija, taču uz to netieši norāda pieminētie tiesiskie akti. Piemēram, 1992.gada 7.oktobra parlamenta deklarācijā norādīts, ka 1940.gadā Igaunija kļuva par Padomju Savienības agresijas upuri un tika nelikumīgi iekļauta PSRS sastāvā.
Balstoties uz to, ka Igaunijas Rīgikogu apstiprinātajā ratifikācijas likumā minēts arī 1920 gadā starp Igauniju un Krieviju noslēgtais miera līgums, norādot, ka tas nav zaudējis savu spēku, krievu politologi nekavējoties pauda šaubas par to, vai Igaunijas un Krievijas robežlīgumi varētu tikt ratificēti Krievijas parlamentā.
Laikraksts "Gazeta" pēc Igaunijas parlamentā veiktās ratifikācijas citēja Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāju Mihailu Margelovu, kurš prognozējis, ka robežlīgumi ar Igauniju "nonāks tajā pašā grozā, kur līgums ar Latviju".
Tallina nav ņēmusi vērā Maskavas brīdinājumus, ka mēģinājumi iepīt mūsdienu divpusējās attiecībās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados Baltijas valstīs risinājušos notikumu konjunktūras diktētus novērtējumus var izraisīt sarežģījumus robežlīgumu ratifikācijas laikā Krievijas parlamentā, otrdien paziņoja arī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Aleksandrs Jakovenko. Viņš norādīja, ka tādējādi oficiālā Tallina uzņēmusies atbildību par turpmāko robežlīgumu likteni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
