Tiesas lēmums pirms termiņa no ieslodzījuma atbrīvot valsts nodevībā apsūdzēto Hermanu Simmu nav saprotams, paziņojis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
"Man nav saprotama Hermana Simma pirmstermiņa atbrīvošanai, lai gan saskaņā ar likumu tiesa ir pilnvarota to darīt, izvērtējot jautājumu, un tiesai ir izskaidrojusi savus argumentus tādam lēmumam, es šos argumentus nesaprotu," Reinsalu rakstīja sociālās saziņas vietnēs.
"Simms bija devis amata zvērestu aizsargāt Igauniju, un noslēpumu sargāšana bija viņa darbs. Viņš par naudu pārdeva mūsu un mūsu sabiedroto noslēpumus. Tikai drošības prasību izmaiņas vien pēc tam valstij izmaksāja 20 miljonus eiro," norādīja ministrs, piebilstot, ka Simma nodevība apdraudēja tūkstošiem Igaunijas un sabiedroto dzīvības.
Reinsalu pauda kaunu par Igaunijas sabiedroto noslēpumu nodošanu, ko tiesa atzinusi par noziegumu, uz kuru attiecināma pirmstermiņa atbrīvošana, jo, kā secinājusi tiesa, spiegam vairs nav piekļuves slepenai informācijai un niecīga ir iespēja, ka viņš atkārtoti varētu pastrādāt valsts nodevību.
Bijušais tieslietu ministrs Reinsalu pauda, ka sodam par valsts nodevību vajadzētu iebiedēt citus iespējamos valsts nodevējus, kā arī kalpot par atmaksu Igaunijas valsts vārdā.
"Par to nav jākaunas. Visas valstis bargi vēršas pret nodevējiem, un tas ir pamatoti," paziņoja Reinsalu.
Ministrs pauda pārsteigumu par prokuratūras lēmumu nepārsūdzēt Simma pirmstermiņa atbrīvošanu.
Viņš atgādināja, ka pēc Simma aizturēšanas parlamentā virzīja ierosinājumu spiegiem piespriest pat mūža ieslodzījumu.
Reinsalu sacīja, ka šī iecere ir tagad jāattīsta tālāk, ņemot vērā tieslietu ministra Raivo Aega ierosinājumus.
Aegs, komentējot tiesas lēmumu, laikrakstam "Postimees" sacīja, ka Simmam vajadzēja cietumā pavadīt visu piespriesto soda termiņu.
"Es joprojām uzskatu, ka valsts nodevējiem ir jāizcieš sods līdz pēdējai tā dienai," teica tieslietu ministrs, piebilstot, ka "tiesa, kas ir brīva un neatkarīga, ir izlēmusi. Neviens to nevar apstrīdēt".
Ministrs piebilda, ka Tieslietu ministrija nākamā gada sākumā izskatīšanai parlamentā gatavojas iesniegt likumprojektu, kas paredz liegt pirmstermiņa atbrīvošanu personām, kas notiesātas par atsevišķiem noziegumiem, tostarp valsts nodevību, kā arī noziegumiem pret cilvēci, sērijveida slepkavībām un sērijveida seksuāliem noziegumiem.
Jau vēstīts, ka Tartu apriņķa tiesa ceturtdien nolēma pirms termiņa no ieslodzījuma atbrīvot Krievijas labā spiegojušo bijušo Igaunijas Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdni Simmu.
Tiesa uzklausīja notiesāto, iepazinās ar prokuratūras un Tartu cietuma iesniegtajiem materiāliem un secināja, ka ir pamats Simmu nosacīti atbrīvot pirms visa piespriestā soda izciešanas. Pēc tiesas vērtējuma, probācijas uzraudzība, kas saistīta ar pirmstermiņa atbrīvošanu, ļaus Simmu vairāk virzīt uz likumpaklausību nākotnē nekā visa piespriestā soda izciešana cietumā.
72 gadus vecajam Simmam noteikts pārbaudes laiks līdz 2021. gada 18. martam, kurā viņš ir pakļauts īpašai uzraudzībai un saistībām, kuru mērķis ir samazināt atkārtotas nozieguma pastrādāšanas riskus un disciplinēt notiesāto.
Simma ieslodzījuma termiņš sākās 2008 .gada 19. septembrī un tam būtu jābeidzas 2021. gada 18. martā. Pēc divu trešdaļu soda termiņa izciešanas viņam bija tiesības lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu bez elektroniskās uzraudzības.
Toreizējais Igaunijas Aizsardzības ministrijas drošības departamenta vadītājs Hermans Simms tika aizturēts 2008. gada septembrī saistībā ar aizdomām par valsts nodevību, spiegojot Krievijas labā. Simms no 1995. līdz 2006. gadam strādāja dažādos amatos Aizsardzības ministrijā, tostarp vadīja Nacionālās drošības pārvaldi, kas atbildīga par valsts noslēpumu aizsardzību. Agrāk Simms strādāja Iekšlietu ministrijā, tostarp bija Policijas departamenta ģenerāldirektors.
2009. gada 25. februārī Harju apriņķa tiesa Simmu atzina par vainīgu valsts nodevībā un dienesta informācijas nelikumīgā izpaušanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un sešiem mēnešiem. Savu vainu viņš tiesā atzina.
Igaunijas Drošības policijai pieejamie dati liecina, ka Simms no 1995. līdz 2008. gadam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestam piegādājis tūkstošiem slepenu dokumentu, tostarp ar izlūkošanu, pretizlūkošanu un aizsardzības politiku saistītus materiālus, kuri Igaunijai bija pieejami tikai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem.