Vidējā alga Igaunijā šā gada pirmajā ceturksnī bija 5098 kronas (182 lati), kas ir par 13,3 procentiem vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vidējā alga stundā 2001.gada pirmajos trijos mēnešos bija 30,26 kronas (1.07 lati) jeb par 12,2 procentiem lielāka nekā analoģiskā laika periodā pirms gada, informē statistikas departaments.

Stundas algas apjoma pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija lielākais pēdējos gados. Iepriekšējo reizi vidējā stundas alga vairāk nekā par 13 procentiem palielinājās 1993.gada trešajā ceturksnī, kad fiksēja tās pieaugumu par 15,8 procentiem.

Janvārī vidējā alga Igaunijā bija 4935 kronas, februārī - 5138 kronas (183.43 lati) un martā - 5227 kronas (186.60 lati).

Augstākā mēnešalga un stundas alga bija finansu starpniecības jomā, kur tā bija attiecīgi 13 086 kronas un 66,21 krona jeb par 160 un 120 procentiem augstāka nekā vidējā mēnešalga un stundas alga Igaunijā.

Finansu starpniecības jomā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, mēnešalgas apjoms pieauga par 22,7 procentiem un stundas algas apjoms palielinājās par 13,8 procentiem.

Zemākā bruto mēnešalga un stundas alga 2001.gada pirmajos trijos mēnešos bija lauksaimniecībā un medniecībā, kur mēnešalgas apjoms bija 2805 kronas jeb par 55 mazāks nekā vidējā alga, bet stundas algas apjoms - 17,17 kronas, kas ir par 56,7 procentiem mazāks par vidējo līmeni.

Vidējās algas apjoms pazeminājās tikai zvejniecībā - mēnešalga šajā nozarē 2001.gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 10,4 procentiem un stundas alga - par 13,6 procentiem, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pirms gada.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form