Stundas algas apjoma pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija lielākais pēdējos gados. Iepriekšējo reizi vidējā stundas alga vairāk nekā par 13 procentiem palielinājās 1993.gada trešajā ceturksnī, kad fiksēja tās pieaugumu par 15,8 procentiem.
Janvārī vidējā alga Igaunijā bija 4935 kronas, februārī - 5138 kronas (183.43 lati) un martā - 5227 kronas (186.60 lati).
Augstākā mēnešalga un stundas alga bija finansu starpniecības jomā, kur tā bija attiecīgi 13 086 kronas un 66,21 krona jeb par 160 un 120 procentiem augstāka nekā vidējā mēnešalga un stundas alga Igaunijā.
Finansu starpniecības jomā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, mēnešalgas apjoms pieauga par 22,7 procentiem un stundas algas apjoms palielinājās par 13,8 procentiem.
Zemākā bruto mēnešalga un stundas alga 2001.gada pirmajos trijos mēnešos bija lauksaimniecībā un medniecībā, kur mēnešalgas apjoms bija 2805 kronas jeb par 55 mazāks nekā vidējā alga, bet stundas algas apjoms - 17,17 kronas, kas ir par 56,7 procentiem mazāks par vidējo līmeni.
Vidējās algas apjoms pazeminājās tikai zvejniecībā - mēnešalga šajā nozarē 2001.gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 10,4 procentiem un stundas alga - par 13,6 procentiem, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pirms gada.