Foto: DELFI

Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri, rezervisti un Policijas un robežsardzes departamenta darbinieki sestdien sākuši pagaidu nožogojuma būvi pie valsts robežas ar Krieviju.

Ņemot vērā nelegālās migrācijas krīzi pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, Lietuvu un Latviju, kā arī bažas par iespējamu jauna migrācijas ceļa parādīšanos no Pleskavas caur Igauniju, darbi uzsākti trīs vietās.

Nožogojums pašlaik tiek veidots divarpus kilometrus garā robežas posmā valsts ziemeļaustrumos, agrākajā Narvas upes gultnē, kuru mēdz izmantot robežpārkāpēji, kā arī dienvidaustrumos - Veru apriņķa Meremē pagastā un Pelvas apriņķī gar Piuzas upes krastu.

Tā ierīkošanā piedalās Aizsardzības spēku rezervisti, kas šonedēļ tika iesaukti uz papildmācībām "Okas". Viņiem pievienojusies arī daļa zemessardzes "Kaitseliit" ("Aizsardzības līga") biedru, kas paši tikko beiguši mācības "Pohjakonn".

Austrumviru apriņķī Igaunijas un Krievijas robežu gandrīz visā garumā veido dabīgi šķēršļi - Narvas upe, Peipuss, Lemmijervs un Pleskavas ezers, un lielākais robežas šķērsošanas risks pastāv divarpus kilometrus garajā Narvas agrākās gultnes posmā.

Kā paziņojis Policijas un robežsardzes departamenta Austrumu prefektūras priekšnieks Tarvo Krūps, potenciālajiem robežpārkāpējiem jāapzinās, ka izžuvusi upes gultne nav īstā vieta, kur šķērsot robežu – to var darīt vienīgi oficiālajos robežkontroles punktos saskaņā ar paredzēto kārtību.

Ar darbu gaitu šai robežas iecirknī sestdien iepazinās arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems.

Kopumā Policijas un robežsardzes departaments iezīmējis kartē desmit robežas posmus 40 kilometru kopgarumā, kur ar karavīru un rezervistu palīdzību tiks izveidots dzeloņstiepļu spirāļu žogs trīs kārtās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!