Igaunijā un Latvijā negrib dzīvot bēgļi
Foto: DELFI

Latvija un Igaunija ir divas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras 2008.gadā saņēmušas vismazāk pieteikumu patvēruma piešķiršanai – patvērumu šajās valstīs pērn prasījuši attiecīgi 55 un 15 cilvēku, liecina „Eurostat” apkopotā statistika.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Visvairāk Latvijā patvērumu prasījuši Gruzijas (15 pieteikumi), Afganistānas (10) un Krievijas (5) pilsoņi. Rēķinot pret miljonu iedzīvotāju, proporcionāli mazāk patvērumu prasījuši jau minētajā Igaunijā un Polijā. 15 no Latvijas varas iestādēm iesniegtajiem patvēruma pieteikumiem tikuši pieņemti, no tiem 10 atteikti, piecie apmierināti. Bēgļa statuss tomēr nav ticis piešķirts nevienam no lūdzējiem.

Kopumā 2008.gadā ES saņēmusi 240 000 pieteikumus patvēruma piešķiršanai. Visvairāk patvērumu meklējuši Irākas pilsoņi - 29 000 jeb 12% no kopējiem patvēruma meklētājiem. Tālāk seko Krievijas pilsoņi (21 000), somālieši (14 300), serbi (13 600) un afgāņi (12 600).

Viskārotākā zeme bēgļiem bija Francija, kur reģistrēti 41 800 pieteikumi. Lielbritānijā dzīvot vēlējās 30 500 patvēruma meklētāju, Vācijā - 26 900. Vēl starp iekārotākajām mītnes zemēm reģistrētas Zviedrija, Grieķija, Beļģija un Nīderlande.

Interesanti, ka noteiktas valsts bēgļi izvēlas sūtīt pieteikumus kādai konkrētai valstij. 91% no tiem, kas vēlējās dzīvot Polijā un 77% no tiem, kas vēlējās dzīvot Lietuvā, ir Krievijas pilsoņi. Savukārt, piemēram, puse no bēgļiem, kas prasīja patvērumu Bulgārijā, bija irākieši.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form