Pēc Prīta Kolbres bērēm Ārlietu ministrijā sāka vairāk runāt par diplomātu stresu. "Veselības padomnieks arī man ieteica mainīt darbavietu," smaida iesirms sūtnis. "Spriedzes rādītāji bija augstāki par visām normām." Taču pēc kāda laika runas pieklusa. Nāves gadījumi toreiz nebija un arī šobrīd Ārlietu ministrijā nav retums. "Iešana uz bērēm bija normāla nodarbe," saka kāds diplomāts. Aizgājušā piemiņai Ārlietu ministrijas foajē uz mazā galda vienmēr tika nolikta kolēģa fotogrāfija melnā rāmī, tās priekšā tika aizdedzināta svecīte ar melnu lenti. Vienubrīd šīs mazās kompozīcijas parādījās tik bieži, ka kāds bērns mammai par kādu pajautāja, vai šim cilvēkam jau ir kārtīgs foto uztaisīts.
Kurš īstenībā pieņem Igaunijas ārpolitikas lēmumus? Kā rīkot svinīgu uzņemšanu, ja nav naudas? Kā tikt ievērotam starp lielvalstīm? Kā diplomāta darbs ietekmē veselību un attiecības ar ģimeni? Dokumentālā, uz daudzām intervijām balstītā tekstu cikla „Ārlietu ministrija asarām netic" autors ir dramaturgs un mākslas zinātnieks Ēro Epners. Rakstu sērijā, kas tulkota no Levila.ee, turpinām stāstīt par Igaunijas ārpolitikas "virtuves" pusi – par diplomātu ikdienas darbu, nesenām plaisām liberālajā konsensā Igaunijā un svarīgiem nesenās vēstures sasniegumiem. Pirmais sērijas raksts atrodams šeit.
Diplomāti nemirst katru dienu, bet bieži. Infarkts. Insults. Bojājas sirsniņa un asinsrite. Kādā Igaunijas vēstniecībā miruši jau divi darbinieki un trīs ir iedzīvojušies audzējā, visi agrīnā pusmūžā. Mēdz būt arī alkoholisms, šis visiem zināmais veids, kā kliedēt vientulību, vainas sajūtu un sāpes, un diplomātiskā etiķete piedāvā tam daudz iespēju, katru dienu taču ir kāda pieņemšana ar bezmaksas alkoholu. Diplomātu vidū izplatījies arī vēzis, lēnām savus taustekļus audzējoša slimība, kuras precīzie rašanās iemesli joprojām ir noslēpums, taču visi ārsti ir pārliecināti: gadiem ilgs vienveidīgs temps, stress padarīs tavu ķermeni trauslu un atvērs to vēzim. Bet kur slēpjas stress diplomātiem, kuri, mūsuprāt, ēd kaviāru un samta uzvalkos bauda liķieri savās rezidencēs?
Saspringtas dienas. Nepārtrauktas pārslēgšanās. Bažas gan par palikušajiem, gan tiem, kuri atceļojuši līdzi. Pārtrauktas draudzības. Kāds diplomātu laulātais pāris stāsta, ka, pateicoties Corona-19 infekcijai, viņi tagad varēja kopā pavadīt vakarus – pirmo reizi 14 gadu laikā. Vairāku sūtņu laulātie paliek Igaunijā, jo ārzemēs nevarētu turpināt strādāt savā specialitātē, – bet parasti tas nozīmē šķiršanos.
