Igaunija ir gatava apspriest ar Krieviju jebkurus jautājumus, arī par robežlīgumu, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.

"Mēs esam gatavi apspriest visas tēmas, arī jautājumu par robežlīgumu. Esam gatavi apspriest jaunas domas un idejas par to, kā robežlīgums tomēr varētu stāties spēkā," intervijā aģentūrai "Interfax" teica Paets.

Tomēr viņš arī piebilda, ka "nesaskata lielu nelaimi arī pašreizējā situācijā". "Robeža strādā un tas ir galvenais," teica Igaunijas ārlietu ministrs.

"Es nesauktu neatrisināto robežas jautājumu par "kairinātāju" mūsu attiecībās. Tomēr, ja mēs to apspriežam jau desmit gadus, ja esam ko panākuši, ir pēdējais laiks tam stāties spēkā," atzina ministrs.

Komentējot jaunā Krievijas vēstnieka Igaunijā Jurija Merzļakova izteikumus, ka līgums varētu stāties spēkā nākamajā gadā, Paets teica: "Protams, neviens neaizliedz Krievijas pusei ratificēt 2005.gadā parakstīto līgumu. Un, ja Krievijas puse izsaka tādu vēlēšanos, tad kādēļ gan ne? Kādēļ gan tam nestāties spēkā jau nākamgad?"

"Vienkāršākais risinājums būtu, ja Krievijas puse ņems un ratificēs līgumu. Mums taču nav nesaskaņu par tā saturu," secina Paets.

Krievijas vēstnieks Igaunijā trešdien izteicās, ka abu valstu attiecības kavē robežlīguma neesamība.

"Mums nav galvenā dokumenta starp mums - līguma par robežu. Mēs vismaz no Krievijas puses to uzskatām par pamata, galveno [dokumentu]. Šis ir vienīgais unikālais gadījums, kad valstij ar [pasaulē] visgarāko sauszemes robežu - vairāk nekā 12 tūkstoši kilometru - nav līguma par šo robežu vienā salīdzinoši nelielā posmā. Kādas vēl vizītes augstākajā līmenī?" sacīja vēstnieks žurnālistiem Tallinā.

Merzļakovs atzīmēja, ka Krievijas vadība uzskata robežas juridiskas noformēšanas jautājumus par pamatjautājumiem visam Igaunijas un Krievijas divpusējo attiecību kompleksam, tostarp komerciāli ekonomiskās un pierobežas sadarbības attīstībai.

"Tas ir ne vien Krievijas vadības viedoklis, bet arī Krievijas biznesa viedoklis. Atsaukšos uz Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības priekšsēdētāju Aleksandru Šohinu, kurš šeit bija gada sākumā un kurš ir uzsvēris, ka robežlīguma neesamības dēļ ir sarežģīti formalizēt investīciju darbību Igaunijā," sacīja Merzļakovs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets 2005.gada 18.maijā parakstīja līgumus par valsts robežu un jūras telpu norobežošanu Narvas un Somu līčos. Ar šiem līgumiem tika apstiprināts, ka valsts robeža starp Igauniju un Krieviju ir bijusī administratīvā robeža starp Krievijas PFSR un Igaunijas PSR ar nelielu korekciju pret atbilstošu teritoriālu kompensāciju.

Krievija savu parakstu zem šī līguma atsauca, jo Igaunijas parlaments, ratificējot līgumu, pievienoja preambulu, kurā bija atsauce uz 1920.gada Tartu miera līgumu. Igaunijas 1920.gadā ar Krieviju noslēgtais līgums paredz, ka Igaunijai pienākas Pleskavas apgabala Pečoru rajons un daļa teritorijas aiz Narvas pilsētas. Tomēr Igaunija uz šo teritoriju nepretendē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!