Viņaprāt, vienīgais, kas vieno Latviju, Igauniju un Lietuvu, ir pagātnes negatīvā pieredze.
"Mūs vienā un tajā pašā dienā iekaroja, vienā un tajā pašā dienā iegrūda Padomju Savienībā un vienā un tajā pašā dienā sākās mūsu valstu iedzīvotāju masveida deportācija. Es nedomāju, ka tā ir saikne starp tautām," uzskata Ilvess.
"Wall Street Journal" raksta, ka daudzi latvieši un lietuvieši ir saniknoti par Ilvesa izteikumiem.
Igaunijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Tāvi Toms aģentūrai BNS ceturtdien teica, ka interviju Ilvess laikrakstam sniedzis pagājušā gada rudenī un izteiciens "Es nejūtos kā baltietis, un sasodīts (oriģinālā: "f..."), kas viņi tādi ir, lai teiktu man, kā man būtu jājūtas" esot izrauts no konteksta.
Pēc Toma teiktā, laikraksta reportieris esot ministru lūdzis komentēt kāda rietumu diplomāta, nevis Latvijas vai Lietuvas, viedokli, ka Igaunija ir tikai viena no bijušajām padomju republikām.
"Igaunijas ārlietu ministra emocionālā reakcija bija vērsta pret šādu augstprātīgu attieksmi pret mūsu vēsturi un kultūras vērtībām, kā tas jau ne reizi ir noticis agrāk," teica preses sekretārs.
Viņš piebilda, ka Ilvesa nostāja attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību ir izklāstīta viņa nesenajā referātā par Igaunijas ārpolitiku, ar kuru viņš nesen uzstājās valsts parlamentā. Ilvess referātā augstu novērtēja Baltijas valstu sadarbību.
"Ja mēs 1939.gadā būtu apvienojušies, viss varēja beigties citādi, labāk. Tagad mēs atkārtojam tās pašas kļūdas. Pasakiet par to Tomasam Ilvesam," protestē Latvijas Starptautisko attiecību institūta direktors Atis Lejiņš.
Ilvess savukārt uzstāj, ka starp Baltijas valstīm pastāv praktiski kontakti, piemēram, bruņoto spēku sadarbība, tomēr vienotas kultūras tām nav, tādēļ sadarbības paplašināšanai nav jēgas.
Ietekmīgais laikraksts Igaunijas ārlietu ministru raksturo šādi: "Piecus gadus, būdams ārlietu ministrs, 47 gadus vecais Ilvess darbojas ar pārējām Baltijas valstīm uzgrieztu muguru un virza Igaunijas orbītu uz Rietumeiropas pusi. Viņš ir atvēris savas valsts vēstniecības daudzās Eiropas Savienības valstīs, nostiprinājis attiecības ar Skandināviju, izveidojis Igaunijai labu reklāmu kā tehnoloģiski attīstībai valstij un panācis sarunas par iestāšanos ES. Tagad viņš stiepj roku NATO virzienā."
"Wall Street Journal" uzsver, ka Ilvess prasmīgi izmanto provokatīvas metodes. "Viņs atsakās mācīties krievu valodu, kas ir dzimtā valoda 33 procentiem Igaunijas iedzīvotāju. Viņš kritizē žurnālistus, kas sauc Igauniju par bijušo padomju republiku".
Laikrakstā teikts, ka rietumvalstu diplomāti Ilvesu vai nu mīl, vai arī ienīst. Kāds Baltijas valstīs strādājošs diplomāts Igaunijas ārlietu ministru nodēvējis par uzbāzīgu. Savukārt citi domā, ka viņš ir izcils politiskais darbinieks. "Katrā gadījumā viņš nevienu neatstāj vienaldzīgu," uzsver Zviedrijas vēstniece Igaunijā Elizabete Boršina Boniere.
Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš BNS ceturtdien atteicās komentēt Ilvesa izteikumus, jo nav ar tiem iepazinies un neuzskata to par vajadzīgu.
Lietuvas Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta vadītājs Petrs Zapolsks uz aģentūras BNS lūgumu komentēt Ilvesa izteikumus intervijā "Wall Street Journal" sacīja, ka Lietuvas ĀM jau esot apnicis atkārtot, ka tā ir Igaunijas ārlietu ministra personīgā darīšana, par ko viņš sevi uzskata.