"Kad piedzimst bērns invalīds, tad, protams, vecāki neiet par to runāt ar kuru katru. Bet, ja šī informācija būtu atklāta, tad sociālais dienests varētu piedāvāt palīdzību jau dzemdību namā," skaidroja Kuresāres slimnīcas bērnu aizsardzības speciāliste Helle Kahma.
Sociālie darbinieki apstiprināja, ka vecāki bieži vien nezina savas tiesības un valsts atbalsts var aprobežoties tikai ar finansiālo palīdzību, lai arī pārdomāta rehabilitācijas programma palīdzētu bērna attīstībai. Ārstiem nav tiesības gadījumā, ja piedzimis bērns invalīds, uz slimnīcu uzaicināt pašvaldības sociālo darbinieku.
"Jehvi pagasts centās izveidot datu bāzi, taču mēs uzzinājām tikai tik daudz, ka pagastā ir 105 bērni invalīdi, bet kuri tie konkrēti ir, to mēs nezinām. Kad sākām izstrādāt nepieciešamos pakalpojumus, tad darbs palika pusē, jo mēs nezinām, kādi pakalpojumi mūsu pagasta bērniem ir nepieciešami. Tas rada lielus draudus. Esmu pārliecināta, ka ļoti daudzi bērni sēž mājās un nekādu palīdzību nav saņēmuši," sacīja Austrumviru apriņķa Invalīdu savienības vadītāja Kaia Kaldvē.
Šo iemeslu dēļ vietējās pašvaldības šajos jautājumos ir bezspēcīgas. Informācija par bērniem invalīdiem pašvaldībās var nonākt tikai tad, kad tie sasniedz skolas vecumu, kad izglītības nodaļa sāk meklēt zudušo bērnu, jo viņš nav nevienas skolas sarakstā.
"Kamēr mājās tiek ievērots likums un netiek pārkāptas bērna intereses, tikmēr sociālo lietu nodaļai nav tiesības iejaukties," uzsvēra Kaldvē.
Sociālie darbinieki uzskata, ka ir jāgroza Datu aizsardzības likums un jānostiprina sadarbības tīkls starp medicīnas, sociālajiem un izglītības darbiniekiem.