Foto: AFP/Scanpix
Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets ierosinājis izvirzīt Krimas tatāru līdera Mustafas Džemiļeva kandidatūru apbalvošanai ar Saharova prēmiju.

Kā ceturtdien EP plenārsēdē uzsvēris Paets, izvirzot Džemiļevu godalgošanai ar šo prestižo balvu, tiktu ne tikai apliecināta cieņa pašam nominantam un viņa cīņai par Krimas tatāru tiesībām, bet vienlaikus arī nosūtīts nepārprotams Eiropas Savienības vēstījums visiem Krimas tatāriem, ka ES viņus nav aizmirsusi un nosoda Krimas okupāciju.

Viņš norādījis, ka Krimas tatāru stāvoklis krasi pasliktinājies, kopš Krimu okupējusi Krievija.

"Triecienu saņēmusi Krimas tatāru pārstāvniecības institūcija - Medžliss - un daudzi Krimas tatāru līderi, arī Mustafa Džemiļevs, kuram liegta iebraukšana Krimā. Pērn darbību bija spiests pārtraukt Krimas tatāru telekanāls ATR, kuram ir svarīga loma kultūras un valodas saglabāšanā," atgādinājis EP deputāts.

Viņš aicinājis paturēt prātā arī Krimas aneksiju un Krievijas nelikumīgās darbības Ukrainā.

"Krimas okupācija pārkāpj starptautiskās tiesības. Krima ir jāatdod Ukrainai," uzsvēris Paets, kurš no 2005. līdz 2014. gadam bija Igaunijas ārlietu ministrs.

EP ceturtdien plenārsēdē Strasbūrā apspriež Krimas tatāru cilvēktiesību situāciju.

Izcilā krievu fiziķa un disidenta Andreja Saharova vārdā nosauktā balva iedibināta 1988.gadā un tiek piešķirta par nopelniem cilvēka tiesību un pamatbrīvību, likuma varas un minoritāšu tiesību aizstāvībā un demokrātijas attīstīšanā. Kandidātus godalgošanai var izvirzīt EP deputātu grupa, kurā ir vismaz 40 locekļi. Balva ik gadus tiek pasniegta EP decembra plenārsēdē.

Ar aicinājumu šogad izvirzīt apbalvošanai Džemiļevu pie Igaunijā ievēlētajiem EP deputātiem vērsās Igaunijas Cilvēktiesību institūts.

Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014. gada martā, izraisot plašu nosodījumu un Rietumvalstu sankciju noteikšanu pret Krieviju.

Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.

Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967. gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.

Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.

Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!