Uz jautājumu, kad tad radīsies reāla nepieciešamība ieviest šādu nodokli, Laubs atbildējis: "Kad sabiedrībai nodarītais kaitējums pārsniegs summu, kas tiek iekasēta kā akcīzes nodoklis no degvielas." Viņš norādījis: par automašīnu pārpilnību liecina arī fakts, ka 2006.gadā un 2007.gadā automašīnu skaits uz Igaunijas ceļiem ir palielinājies par 70 000.
Laubs uzskata, ka piesārņojuma nodoklis varētu tikt aprēķināts pēc jaudas, dzinēja lieluma, automašīnas svara, vērtības, CO2 izmešiem vai degvielas patēriņa.
Speciālists domā, ka nodoklis būtu jāiekasē no visiem transporta līdzekļiem, taču nodokļa likme obligāti ir jādiferencē. "Tādējādi cilvēkiem var likt saprast, ka priekšroka tiek dota automašīnām, kas mazāk piesārņo apkārtējo vidi un aizņem mazāk vietas," piebildis Laubs.
Viņš arī norāda, ka Igaunijai kā piemērs varētu kļūt tādas valstis kā Nīderlande, Somija un Zviedrija. "Šīs valstis galvenokārt vadās pēc principa, ka smagākas un jaudīgākas automašīnas tiek apliktas ar augstāku nodokli," viņš apgalvo.