Igaunijas parlamentam otrdien arī trešajā prezidenta vēlēšanu kārtā neizdevās ievēlēt jaunu valsts vadītāju.

Gan opozīcijā esošās Centra partijas izvirzītais kandidāts Pēters Kreicbergs, gan valdošās koalīcijas partijas Tēvzemes savienība kandidāts Pēters Tulviste saņēma 33 deputātu balsis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ievēlēšanai par Igaunijas prezidentu nepieciešamas divas trešdaļas balsu jeb 68 no 101 parlamenta deputāta balss.

Balsojumā piedalījās 90 deputātu. Tika nodoti 24 neaizpildīti biļeteni.

Vēlēšanu trešās kārtas iznākums nozīmē to, ka izšķirošais balsojums notiks 21.septembrī, kad sanāks elektoru kolēģija, kurā bez parlamenta deputātiem tiesības vēlēt prezidentu ir arī 266 vietējo pašvaldību pārstāvjiem.

Prezidenta vēlēšanu trešajā kārtā nepiedalījās Reformu partija, kas paziņojusi, ka savu kandidātu Tomasu Savi izvirzīs tikai elektoru kolēģijā, un daudzi deputāti no Tautas savienības.

Vēlēšanu pirmajā kārtā pirmdien par Kreicbergu nobalsoja 40 deputāti, bet par mēreno pārstāvi Andresu Tarandu - 38 deputāti. Savukārt vēlēšanu otrajā kārtā otrdien par Kreicbergu nobalsoja 36 deputāti, bet par Tulvisti - 35 deputāti.

Domājams, ka vislielākās izredzes kļūt par nākamo Igaunijas prezidentu ir Reformu partijas izvirzītajam Savi, bet par nozīmīgu konkurentu viņam tiek uzskatīts arī Tulviste.

Jaunais prezidents amatā nomainīs 72 gadus veco Lennartu Meri, kurš ir Igaunijas prezidents kopš 1992.gada. Viņa otrais amata termiņš beigsies 7.oktobrī. Jaunais prezidents amata zvērestu nodos 8.oktobrī.

Masu informācijas līdzekļi atzīst, ka jaunajam prezidentam nebūs viegli amatā nomainīt tautā populāro Meri, kurš ir pazīstams kā neordināra personība. Viņš ir pirmskara Igaunijas diplomāta dēls, kurš pārvalda sešas valodas, labi orientējas vēsturē un literatūrā, ka arī ir slavens ar savu humora izjūtu. Meri personiskajai ietekmei un spējai dibināt attiecības ar ārvalstu politiķiem bijusi liela nozīme, Igaunijai tuvinoties rietumvalstīm.

Pēc Igaunijas konstitūcijas, prezidents ir valsts galva. Viņam ir tiesības noteikt veto likumdošanas aktiem un ierosināt konstitūcijas grozījumus. Prezidents ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un Nacionālās aizsardzības padomes priekšsēdētājs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form