Igaunijas parlaments trešdien trešajā lasījumā apstiprināja ar lielām grūtībām sagatavoto valsts budžetu nākamajam gadam, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR.
Par budžeta apstiprināšanu balsoja 60 Rīgikogu locekļi, 29 likumdevējiem balsojot "pret". Neviens no deputātiem balsojumā neatturējās.

Saskaņā ar apstiprināto budžeta likumprojektu ieņēmumu sadaļa nākamajā gadā plānota 97,8 miljardu kronu (4,39 miljardu latu) apmērā, kamēr izdevumi sasniegs 98,5 miljardus kronu (4,42 miljardus latu).

Koalīcijas partijas galīgo vienošanos par budžetu panāca tikai pirmdien, samazinot to par vairāk nekā diviem miljardiem kronu, tādējādi panākot papildu izdevumu samazinājumu līdz 96,7 miljardiem kronu (4,34 miljardiem latu).

Neskatoties uz to, dažādas aplēses liecina, ka nākamajā gadā budžeta deficīts varētu sasniegt vairākus miljardus kronu.

Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas mājas lapā sniegto informāciju budžeta pieaugums lielākoties nāks, pateicoties ārējo atbalsta maksājumu apjoma pieaugumam. Saskaņā ar 2009. gada budžetu kopā ar valsts līdzfinansējumu dažādos projektos tiek plānots novirzīt Eiropas Savienības atbalsta maksājumus 14 miljardu kronu (630 miljonu latu) apmērā. Tas sniegs papildu līdzekļus, piemēram, uzņēmējdarbības atdzīvināšanai, zinātnes un izglītības veicināšanai, vides un transporta projektu finansēšanai.

Budžeta pieņemšanas procesa gaitā valdība nolēma, ka nākamajā gadā pretēji plānotajam netiks samazināts ienākuma nodoklis, tādēļ saglabāsies pašreizējā 21% likme. Tāpat nākamajā gadā netiks aprēķināts papildu ar nodokli neapliekamais minimums no pirmā bērna piedzimšanas. Nepieaugs arī vispārējais ar nodokli neapliekamais minimums, kas saglabāsies pašreizējā līmenī - 2250 kronas (101 lats) mēnesī.

Vislielākās nodokļu izmaiņas nākamajā gadā skars pievienotā vērtības nodokļa pazeminātās likmes, kuras no 5% tiks palielinātas līdz 9%. Pazeminātās PVN likmes attiecas uz grāmatām un mācību materiāliem, medikamentiem, periodiskajiem izdevumiem un naktsmītņu pakalpojumiem.

Nākamā gada budžetā joprojām ir paredzēta algas palielināšana skolotājiem un plānotais pensiju pieaugums.

Budžetā ir ierēķināts arī ministriju izdevumu papildu ietaupījums. Līdzās valdības lēmumam nākamajā gadā samazināt visu ministriju izdevumus par 8%, parlaments noteica, ka ministrijām vēl papildus ir jāietaupa aptuveni 500 miljoni kronu (22,5 miljoni latu).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!