Foto: AFP/Scanpix/LETA

Igaunijas parlaments trešdien ārkārtas sēdē pieņēma likumu par protokolu par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO ratifikāciju.

Par ratifikāciju balsoja visi 79 klātesošie deputāti.

Kā lasāms Igaunijas parlamenta pieņemtā ratifikācijas likuma pavadvēstulē, Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO palielinās Ziemeļatlantijas reģiona drošību un veicina vienotas, brīvas, demokrātiskas un mierīgas Eiropas veidošanos. Tā arī būtiski stiprinās Igaunijas un visa Baltijas jūras reģiona drošības situāciju.

Likums stāsies spēkā, kad to parakstīs Igaunijas prezidents.

Lietuva sāk protokolu par Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO ratifikācijas procesu

Lietuvas valdība ceturtdien sāka paātrinātu procedūru protokolu par Somijas un Zviedrijas iestāšanos aliansē ratifikācijai.

Valdība lūdza prezidentu Gitanu Nausēdu iesniegt šos protokolus ratifikācijai parlamentā.

30 NATO dalībvalstu vēstnieki otrdien Briselē parakstīja abu valstu iestāšanās protokolus.

"Šo protokolu ratifikācija juridiski dos iespēju Zviedriju un Somiju uzņemt NATO," valdības sēdē ceturtdien sacīja ārlietu viceministrs Raimunds Karoblis.

"Skaidrs, ka tas ir spēcīgs mūsu drošības un garantiju pastiprinājums, tādēļ mēs lūdzam veikt ratifikāciju paātrinātā procedūrā," viņš teica.

Gaidāms, ka Seims abu Ziemeļvalstu iestāšanās protokolu ratifikāciju izskatīs ārkārtas sēdē nākamnedēļ.

"Priecājos, ka varam šos lēmumus iesniegt izskatīšanai Seimā," pauda premjerministre Ingrīda Šimonīte.

NATO dalībvalstu vēstnieki otrdien Briselē parakstīja abu valstu iestāšanās protokolus. Pēc parakstīšanas visām NATO dalībvalstīm ir jāratificē protokoli atbilstoši katras valsts likumiem. Starp valstīm, kas jau veikušas ratifikāciju, ir Dānija, Islande, Kanāda un Norvēģija.

Kad protokoli būs stājušies spēkā, NATO ģenerālsekretārs nosūtīts Somijai un Zviedrijai oficiālu uzaicinājumu pievienoties aliansei. Iestāšanās sarunu un apstiprināšanas procesa laikā Somijai un Zviedrijai aliansē ir īpaša novērotāja statuss, kas paredz dalībvalstij līdzīgu pozīciju, tikai bez balsstiesībām. No uzaicinājuma iestāties līdz iestāšanās brīdim abas valstis saņem ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Ziemeļvalstu sniegtas drošības garantijas, kas nozīmē kopīgas aizsardzības darbības, arī mācības.

Abas Ziemeļvalstis maijā pieteicās dalībai NATO, atsakoties no gadu desmitiem ilgās militārās neitralitātes politikas. Lēmumu veicināja Krievijas 24.februārī sāktais iebrukums Ukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!