Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ceturtdien paziņoja, ka drošības situācija Eiropā pēdējo 30 gadu laikā nav bijusi tik saspīlēta kā pašreiz.
Kallasa sarunā ar žurnālistiem teica, ka nav devusi pārsteidzošus rezultātus šonedēļ notikusī NATO un Krievijas Padomes sanāksme, kuras mērķis bija meklēt risinājumus krīzei pie Ukrainas un Krievijas robežas. Igaunijas premjerministres vērtējumā, Krievija turpinās izvirzīt prasības, bet NATO ir parādījusi spēcīgu vienotību.
Viņa sacīja, ka pēdējā laikā viņai bijušas divas telefona sarunas ar Igaunijas sabiedrotajiem, lai panāktu palielinātu sabiedroto spēku klātbūtni valstī.
Kallasa arī pieminēja Dānijas paziņojumu, ka jau janvārī tā nosūtīs četrus iznīcinātājus, kas pastiprinās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, un fregati, kas piedalīsies NATO jūras spēku grupā Baltijas jūrā. "Tā ir ļoti laba vēsts no sabiedrotajiem," viņa piebilda.
Igaunijas premjerministre teica, ka trešdien telefoniski sazinājusies ar Norvēģijas premjerministru Jūnasu Garu Stēri. Kallasa uzsvēra, ka Igaunijai un Norvēģijai ir kopīgas vērtības drošības jomā.
Jau rakstīts, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien pēc NATO un Krievijas Padomes sēdes pavēstīja, ka abas puses vienojušās rīkot vairāk sarunu, lai arī tām ir ievērojamas viedokļu atšķirības.
Sarunās Briselē piedalījās Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un citas augsta ranga Krievijas amatpersonas. Viņi uz Briseli devās pēc ASV un Krievijas amatpersonu drošības sarunām, kas notika pirmdien Ženēvā.
Dziļi nobažījusies par Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, alianse jau mēnešiem centusies noorganizēt NATO un Krievijas Padomes tikšanos, taču pēc spiegošanas skandāla oktobrī šis diplomātijas ceļš šķita apdraudēts.
Padome tiek izmantota dialogam kopš 2002. gada.
Maskava izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
