Aicinot klaida igauņus nopietnāk lobēt Igaunijas intereses, Meri minēja vienkāršāko piemēru, kurš, pēc viņa teiktā, izraisot viņam vislielākās bažas: pirms NATO samita Vašingtonā 1999.gadā Kanāda bez Polijas, Čehijas un Ungārijas uzņemšanai NATO atbalstījusi tikai Slovēniju un Rumāniju.
"Šī nostāja nav mainījusies. Arī šodien, 2000.gada jūlijā Kanāda joprojām atbalsta tikai Slovēnijas un Rumānijas uzņemšanu NATO. Igaunijas uzņemšana NATO nerūp valstij, kur dzīvo, strādā un darbojas lielākā klaida igauņu kopiena," teica prezidents.
Savā runā ESTO Meri minēja arī neelastīgo vīzu režīmu, ko Kanāda noteikusi Igaunijas pilsoņiem, kas daudziem liedz iegūt vīzas iebraukšanai Kanādā, bet citi, piemēram, folkgrupa no Kihnu salas, bijusi spiesta paciest Kanādas robežsargu pazemojošo izturēšanos.
"Pasakiet saviem parlamenta deputātiem, ka izjūtat kaunu un sašutumu par Kanādas Ārlietu ministriju, kura joprojām izturas pret Igauniju kā pret bijušo Padomju Savienību un turas pie pazemojošiem vīzu noteikumiem laikā, kad Igaunija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības valsti," teica Meri. "Dažkārt šķiet, ka Kanāda dzīvo ilūzijās par Eiropu kā tālu un abstraktu kontinentu un uzskata, ka ASV vienas pašas spēj garantēt drošību Kanādai un visai pārējai pasaulei."