Igaunijas prezidente vēlas uzaicināt Putinu apmeklēt Igauniju
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ceturtdien pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā paudusi vēlmi uzaicināt viņu apmeklēt Igauniju, kad nākamgad Tartu notiks kārtējais Pasaules somugru tautu kongress.

"Vienojāmies uzturēt kontaktus," rezumējot tikšanos, norādījusi prezidente. "Tikšanās bija ļoti laba. Mēs daudz runājām par sarežģītiem tematiem un īpaši grūtos brīžos izrādījām savstarpēju cieņu," viņa piebildusi. Kā pastāstījusi Kaljulaida, tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kas skar Ukrainu un Gruziju, un viņa šai ziņā ieturējusi Eiropas Savienības (ES) nostāju.

"Mēs runājām par situāciju Ukrainā, runājām par situāciju Gruzijā, un es sacīju, ka abās šajās valstīs esmu bijusi pie pašas konflikta līnijas un runājusi ar cilvēkiem caur dzeloņdrātīm un barjerām. Mēs runājām par to, kādi nākotnē varētu būt šo konfliktu risināšanas scenāriji. Dabiski, es ik solī uzsvēru ES nostāju, pie kuras Igaunija turas kā ES dalībvalsts."

Pēc prezidentes teiktā, diskusijā par ekonomikas jautājumiem atzīts, ka arī sankciju režīma ietvaros ir jomas, kurās starp Igauniju un Krieviju iespējams attīstīt ekonomisko sadarbību.

Prezidenti pieskārušies arī jautājumiem, kas saistīti ar gāzesvadu "Nordstream 2", un Kaljulaida skaidrojusi Putinam Igaunijas nodomu atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Baltijas valstis savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.

"Sacīju, ka 1960. gadā celtajam savienojumam vajadzīga pamatīga rekonstrukcija, un šo darbu mums vieglāk paveikt rietumu virzienā, lai pievienotos Centrāleiropas tīkliem, jo šos projektus atbalsta ES," viņa stāstījusi žurnālistiem. "Tehniski apspriedām arī "Nordstream 2". Atzinām, ka galvenais nav tas, kam pieder gāze, bet - lai tirgus būtu brīvs."

Skarts arī jautājums par Igaunijas un Krievijas robežlīgumu, un Kaljulaida atzinusi, ka nekāda progresa šai ziņā diemžēl nav, ka divi Igaunijas parlamenta sasaukumi spēruši soļus pretī Krievijai, bet atbildes soļu tā arī nav bijis.

"Es par to atgādināju. Teicu atklāti - nezinu, vai mūsu jaunā sasaukuma Rīgikogu ir gatavs jaunam diskusiju raundam jautājumā par robežlīguma ratificēšanu. Taču arī bez tā cilvēku kustība pāri robežai notiek, norisinās kultūras sadarbība," paziņojusi Kaljulaida. Uz žurnālistu jautājumu, kādas tad ir izredzes attiecībā uz robežlīgumu un ko sacījis Krievijas prezidents, viņa atbildējusi, ka Putins apsolījis sadarboties.

Igaunijas prezidente arī atgādinājusi, ka viņas valsts kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu, un pārrunājusi šo jautājumu ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Putins sacīja, ka, viņaprāt, man bijis grūti izšķirties par šo tikšanos. Es viņam parādīju pētījumus, kas liecina, ka mūsu ļaudis atbalsta šo soli," viņa izteikusies.

"Krievijas puse nevedināja uz diskusijām par sāpīgiem tematiem, piemēram, par valodas jautājumiem un diskrimināciju. Es pati viņiem izstāstīju, kāda pie mums ir situācija," stāstījusi Kaljulaida.

Pēc Igaunijas prezidentes sacītā, mierīgais sarunas tonis viņu neesot pārsteidzis.

"Es biju gatava, ka tikšanās būs racionāla," viņa paziņojusi, piebilstot, ka tā bijusi "absolūti parasta tikšanās".

Putins tikšanās laikā norādīja, ka Krievijai un Igaunijai "objektīvi ir kopīgas intereses saistībā ar Baltijas jūras reģionu", kas skar gan drošības jautājumus, gan ekoloģijas, transporta un tranzīta jomu. Vienlaikus viņš izteicās, ka kontaktu trūkums starp kaimiņvalstīm uzskatāms par "neveselīgu situāciju" un "rezultātā preču apgrozījums pēdējo gadu laikā krities vairāk nekā par 50%," tiesa gan, pēdējā gada laikā tas atkal kāpis par 17%.

Kā ziņots, marta nogalē kļuva zināms, ka Igaunijas prezidente 18.aprīlī apmeklēs Maskavu darba vizītē saistībā ar renovētās Igaunijas vēstniecības ēkas atklāšanu. Par to, ka šīs vizītes laikā viņa gatavojas arī tikties ar Putinu, tika paziņots aprīļa sākumā, bet informācija par tikšanās saturu teju līdz pēdējam brīdim bija visai skopa.

Kā ceturtdien norāda laikraksts "Postimees", iespējams, ka Kaljulaidas un Putina tikšanos palīdzējusi veicināt Krievijas pareizticīgā baznīca, jo Igaunijas vēstnieks Maskavā vairākus mēnešus intensīvi ticies ar tās vadību.

Source

LETA

Tags

ANO ANO Drošības padome Baltija Eiropa Eiropas Savienība Igaunija Kersti Kaljulaida Krievija Pasaule Tartu Tikšanās
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form