Igaunijas jaunā prezidenta vēlēšanas notiks 27.augustā, kad parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi sasauks parlamenta ārkārtas sēdi. Ārkārtas sēde tika sasaukta pēc aizejošā prezidenta Lennarta Meri ierosinājuma. Meri pilnvaru laiks noslēdzas šajā rudenī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
72 gadus vecais Meri trešdienas vakarā aicināja elektoru kolēģiju nopietni apsvērt jauna prezidenta ievēlēšanu. Viņš sacīja, ka ticies ar visiem prezidenta amata kandidātiem un ierosinājis parlamenta priekšsēdētājam 27.augustā sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi jauna prezidenta izraudzīšanai.

Pazīstamais rakstnieks un bijušais ārlietu ministrs (1990-1992) Meri, kurš pārvalda sešas valodas, saskaņā ar konstitūciju nevar pretendēt uz trešo pilnvaru laiku. Viņš prezidenta amatā tika ievēlēts 1992.gadā.

Jaunais Igaunijas prezidents savus pienākumus pildīs līdz 2006.gadam un, iespējams, līdz 2011.gadam.

Igaunijas prezidentu ievēl parlaments ar divām trešdaļām balsu. Pašlaik parlamentā ir 101 deputāts. Ja triju balsošanas kārtu rezultātā prezidents netiek ievēlēts, 21.septembrī viņu ievēl elektoru kolēģija, kurā ietilpst parlamenta deputāti un vietējo pašvaldību pārstāvji.

Prezidenta vēlēšanām kandidātus izvirzījušas arī četras lielākās partijas. Mērenie izvirzījuši ekspremjera Andresa Taranda kandidatūru, Reformu partija - Tomasu Savi, Tēvzemes savienība - akadēmiķi Pēteru Tulvisti, bet opozīcijas Centra partija - parlamenta priekšsēdētāja vietnieku Pēteru Kreicbergu.

Analītiķi uzskata, ka pagaidām neviena partija nav pietiekami spēcīga, lai nodrošinātu nepieciešamo vairākumu parlamentā. Valdošās koalīcijas locekļiem - Tēvzemes savienībai, mērenajiem un reformistiem - no 101 deputātu mandāta pieder 53. "Lai ievēlētu prezidentu parlamentā, partijām jāizdara nopietnas vienošanās. To nav un, iespējams, vēlēšanas notiks vēlētāju kolēģijā. Pašlaik nav iespējams prognozēt uzvarētāju, taču esmu pārliecināts, ka tas būs viens no jau minētajiem četriem," uzskata "Postimees" žurnālists Argo Ideons.

1999.gada martā notikušās parlamenta vēlēšanas mērenajiem devušas 17 deputātu mandātus, kamēr Tēvzemes savienībai un reformistiem - katrai pa 18.

Centristiem pieder 28 mandāti, tomēr pastāv šaubas par viņu vienoto balsojumu pēc tam, kad par partijas kandidātu tika izvirzīts Kreicbergs, pārspējot Sīri Ovīru.

Prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 68 deputātu balsis. Sarežģīta situācija radīsies arī vēlētāju kolēģijā, kur piecām vadošajām partijām būs iespējams kontrolēt tikai 40 procentus balsu. "Tām nebūs daudz laika, lai pārliecinātu pārējos 60 procentus, kas sastāv tikai nedēļu pirms elektoru kolēģijas sēdes ievēlētajiem vietējo pašvaldību pārstāvjiem," uzskata Tartu universitātes politiskais analītiķis Reins Tomla.

Pagaidām vēlēšanu kampaņas laikā jau notikuši dažādi atklājumi par kandidātiem. Šogad Savi atzinās, ka sešdesmito gadu laikā, kad viņš piedalījās šķēpmešanas sacensībās, viņš atlētiem devis aizliegtos preparātus. Savukārt Tarands 1998.gadā sodīts par braukšanu dzērumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form