"Jā viņš bija partijas biedrs, taču ierindas biedrs, viņs nebija partijas vadībā, pat ne reģionālās nodaļas vadībā," norāda Jurgens.
Viņš piebilst, ka par nepatīkamu uzskata aizsardzības ministra Lāra izteikumus medijos, kuros traģiskajam incidentam tiekot meklēti politiski zemteksti. Valdošās partijas vēl pirms izmeklēšanas mēģinot iegūt labumu, nomelnojot politiskos konkurentus.
"Drambjans bija mūsu partijas biedrs, taču viņam bija sociāla nevis politiska rakstura problēmas. Cilvēks bija principā palicis bez jumta virs galvas, bez ģimenes" norāda AKP priekšsēdētājs. Viņaprāt izmisumā nonācis cilvēks neatceras savu politisko piederību.
"Tās bija sociālās problēmas, par kurām valdībai būtu vairāk jādomā. Tādu kā Drambjans ir daudz un, kā krīzes situācija rīkosies kāds no šiem cilvēkiem, ir grūti prognozēt," sacījis Jurgens.
Viņš atcerās Drambjanu kā "cilvēku ar eksplozīvu raksturu, iespējams pat garīgi nelīdzsavarotu". "Nav skaidrs, kādēļ viņš par uzbrukuma objektu izvēlējās Aizsardzības ministriju, tas ir visnotaļ dīvaini," pauž AKP priekšsēdētājs.
Kā ziņots, jurists Drambjans sācis uzdarboties ceturtdien pēc plkst. 15:00, viņš iegājis Aizsardzība ministrijas ēkā, bruņojies ar pistoli un divām sprāgstierīcēm . Šajā ēkā viņš saņēma divus ķīlniekus un, piedraudot ar nogalināšanu, uzveda ēkas otrajā stāvā, kur viņus atbrīvoja.
Sākotnējā informācija liecināja, ka, policijai mēģinot vīrieti aizturēt, viņš nošāvies ar pistoli, bet vēlāk tā precizēta, ka viņš nogalināts apšaudē.
Kā ziņots, Igaunijas premjers Andruss Ansips atzinis, ka šāvējam bijuši nopietni nolūki un, iespējams, viņu iedvesmojusi Norvēģijas terorista Andersa Bēringa - Breivīka rīcība, kura sarīkotajos uzbrukumos jūlijā gāja bojā 77 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
