Saskaņā ar projektu valdība desmit gadus apmaksās vismaz 1500 kronas (67,5 latus) mēnesī no hipotekārā kredīta pamatsummas.
"Tas nav sociālais nodrošinājums vai pabalsts tā klasiskajā nozīmē, bet gan ekonomikas instruments, ar kura palīdzību mēs vēlamies palīdzēt daudzbērnu ģimenēm uzlabot dzīves apstākļus un ar tā starpniecību valsti nākotnē nodrošināt ar pienācīgiem pilsoņiem," skaidrojis Partss.
Viņš norādījis, ka nabadzība Igaunijā ir pielīdzināma trešajam bērnam, jo saskaņā ar statistiku ģimenes dzīves līmenis strauji pazeminās tieši pēc trešā bērna piedzimšanas.
"Pētījumi arī liecina, ka lielai daļai ģimeņu ar bērniem ir visai šauri dzīves apstākļi. Šajās ģimenēs istabu skaits ir mazāks par ģimenes locekļu skaitu. Tādēļ bērni nevar brīvi nodarboties ar saviem vaļaspriekiem, mācīties un nepieciešamības gadījumā izjust privātumu," skaidrojis ministrs.
Viņš arī piebildis, ka atbildīgi vecāki, kas domā par trešo bērnu ģimenē, rēķinās ar iespēju nodrošināt bērnam labvēlīgu vidi augšanai. Ja šādu iespēju nav, tad ģimene samierinās ar vienu vai diviem bērniem.
Saskaņā ar ģimeņu pētījumu 2006.gadā ģimeņu skaits, kurās aug trīs bērni, samazinās. Ja ar vienu vai diviem bērniem Igaunijā ir 190 000 ģimeņu, tad ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu, ir tikai 13 000.
Sociālo lietu ministrijas veiktais pētījums, kura rezultāti tiks publiskoti novembra sākumā, liecina, ka aptuveni pusei no daudzbērnu ģimenēm mājoklim ir nepieciešams kapitālais remonts, bet katrai trešajai ģimenei – daļējs remonts. Aptuveni katra desmitā ģimene dzīvo mājā bez siltā ūdens un kanalizācijas.
Partss norādījis, ka piedāvātais variants daļēji apmaksāt hipotekāro kredītu pašreizējos apstākļos ir saprātīgāks risinājums, nekā bērnu pabalsta palielināšana, jo tas nodrošinās valsts atbalsta konkrētu izmantojumu dzīves apstākļu uzlabošanai.